|
Maijs 11., 2009
Marts 22., 2009
 | 10:43
Izlasīju Repšes Alvas kliedzienu, sajutos tā, it kā būtu izlasījusi "Krēslu", tikai desmitreiz īsāk (par to paldies) un normālā tulkojumā.
Garastāvoklis:: :P
|
Marts 4., 2009
 | 12:34
Patiesībā tas kautkāds muļķīgs aizspriedums, ka negribas ne uz kādām stipendijām pieteikties da radošajiem namiem braukt (lai arī tagad tak es "atkal rakstu").
Neviens jau mani teorētiski nenopērk un tā, tikai iešķiebj vietu, kur atjēgties no tiem sīkajiem kretīniem mīļumiem un pēc tam grib redzēt 10 lapas teksta, viss.
*nopūta*
Rakstnieciņi, ko jūs ieteiktu? ventspils rakstnieku māja jau ir drusku apzināta (bet neesmu saņēmusies pieteikties), ko vēl? Vaig Latvijā vai tuvajās ārzemēs, ne vairāk kā 2 ned. no vietas.
|
 | 08:35
Pietiek ņurkstēt par to, ka k-kā nav internetā, vienmēr tak var pats ielikt.
Literārā akadēmija (lekciju grafiks un cita informācija), ar Ronalda Brieža atļauju-un-palīdzību.
|
Marts 2., 2009
| 15:12 - politnekorekti
Šodien visu dienu (patiesībā jau kopš 6dienas) ķiķinos par Rimanda Cepļa recenziju par Gundaru Ignatu, kur šis citkārt mēreni nīgrais kritiķis 3 reizes lieto epitetu "mīļi", savu spožāko triku izpildot beigās: "Mīļi taču, ja stāsts beidzas ar teikumu: "Picas diametrs 28 cm."" (huh?)
|
Februāris 28., 2009
Februāris 25., 2009
| 23:36 - apsmējos
# Fatness is used as a signal of evil, dissolution, and/or moral decay, usually with the unspoken assumption that it's completely obvious that fat people are immoral and disgusting. (Note: This does not mean all fat characters in stories must be good guys. We're just tired of seeing fat used as a cheap shorthand signifier of evil.)
1. Someone wants to kill someone else, and that's perfectly reasonable because, after all, the victim-to-be is fat.
2. The story spends a lot of time describing, over and over, just how fat a character is, and how awful that is.
3. Physical contact with a fat person is understood to be obviously revolting.
© Strange Horizons
|
Februāris 10., 2009
 | 08:13 - Nopietnie nolūki
Es gan pagaidām esmu tikai pusē,
(un grāmatiņa nav necik riebīg-pretīg-nelasām-šausmīga, būtu normāla žanra literatūra, ja viņu drusku pievāktu un noīsinātu un izrediģētu, tagad ir tāds tā kā pieteikums normālai žanra literatūrai),
šajā sakarā arī radies jautājums:
kāda suņa pēc cilvēki
- kas raksta literatūru
- kas interesējas par literatūru
- kam, pieļauju, svarīgāk ir, lai lasītājs atgriežas pie izlasītā, nevis vienreiz nopērk, nospļaujas un vairs nekadneko nepērk
Izdod naudu
- par superduper smuku dizainu
- par biezu papīru, kas pataisa mazu plānu grāmatiņu par Lielu Blāķi
Bet neizdod naudu
- par labu redaktoru?*
Literatūra ir vārdi, jopcik, VĀRDI, un smukais noformējums, nesaburzāmie vāki un papīra izvēle ir sūc, ja vārdi nav savesti kārtībā.
*nevis savējo in-house čumaku, kam pietrūkst vai nu iekšu, vai zināšanu iziet manuskriptam cauri ar lielu sarkanu pildspalvu un piespiest autoru ja ne izlabot, tad vismaz precīzi pamatot katra valodas gļuka nepieciešamību? (Upd 2: Iebildni skatīt zemāk, annuskas komentārā)
UPD: OK, VKKF šito nav atbalstījis (hmmm). Bet enīvej, nu taču nenoplēstu tas redaktors vairāk par 200 Ls uz rokas mūsdienu apstākļos, pat mazāk pirms visām inflācijām un tamlīdzīgi. Jumava maksāja 14 Ls uz rokas par autorloksni, un iet tak cilvēki un strādā (lohi, protams).
|
Februāris 8., 2009
 | 18:51 - standartņurkšķis
Bet vispār,lai nu kā tur nebūtu ar latv. rakstniekiem, standarta literatūrkritiķis ir vēl slimāks/paviršāks/aprobežotāks.
Jūsu padevīgo iekļaujot.
|
Janvāris 26., 2009
| 10:50 - Proof of concept
Gundars Ignats: "bez jakas" - Dienas grāmata, 2009
Reklāma Dienā (izcēlumi mani - taisnrakstā, nevis slīprakstā):
Uz ķīmisko tīrītavu tā arī vairāk neaizgāju. Aizpildīto veidlapu iemetu portfelī un aizmirsu. Lietus laikā tā izmirka, tinte izplūda, gandrīz sasmērējot darba dokumentus. Jā, starp citu, no skolu pārvaldes jau kādu laiku esmu prom, tagad strādāju Izglītības ministrijā.
Gundars Ignats (1981)
Stāstu krājums Bez jakas
NB! Stāstu darbības vietas un personāži ir izdomāti un reāli; jebkura sakritība ar reāliem cilvēkiem ir tiklab tīša, cik nejauša.
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
( kāpēc es šo grāmatu nelasīšu; vājnervainiem literatūrmīļiem lūdzu neklikšķināt :P )
|
Janvāris 23., 2009
| 08:39 - "pasaules līmeņa literatūra"
"As Konrath writes, "The reality is, most movies and books don't suck."
And they don't! The vast majority are quite good, actually. Setting aside the occasional celebrity book that sails through the publishing process, which, hey, if you don't like them don't read them, books have to get through an insanely challenging gauntlet to make it to publication. Not just one person has to believe in a book: literally hundreds have to think it's worth publication before it winds up on your shelves."
-Nathan Bransford, tāds klasisks Ņujorkas literārais aģents
Tas droši vien arī ir vienīgais, kas atšķir latv. literatūru, kurā ak, nu "pasaules līmeņa" darbu taču nav (ar zemtekstu "nav ko velti jāties, tāpat tas ir veiksmes/hujviņzinkā jautājums"), no "pasaules līmeņa" literatūras: jautājums par to, vai tu esi spējīgs uzrakstīt ko tādu, ko izlasa 100 profesionāļi ar biznes-orientētu prātu un vienkārši pasaka savu jā/nē/jāpārstrādā, un tu nevari sūroties par to, ka šie nesaprot, ka tu taču neraksti reālismu/postmodernismu/whatever, viņi taču paši ir tādi vai citādi etc; pareizāk, tu jau vari sūroties, bet viņiem dziļi pajāt, jo viņiem ir savs pizness jābīda, pienāciet, lūdzu, kad jūsu grāmatā nebūs tā komatu kļūda trešajā lpp, kas liecina par paviršu/pašapmierinātu attieksmi no autora puses un attiecīgi pārbīda jūsu grāmatu no "japārstrādā" kaudzītes uz "nē" kaudzīti.
Un pirms kāds sacepjas, ka runa tak ir par ļauno komercliteratūru, nevis par tādu augsto literatūru, kā god. autors raksta: literārie aģenti nodarbojas gan ar vienu, gan otru, gan trešo; ir tādi, kas specializējas tikai uz literary fiction. Ja tu negribi iet caur aģentu, tu tikai teorētiski samazini savu pirms-publikācijas kritiķu skaitu no 100 līdz 99. Šortkats ir vienīgi "vanity publications" (samaksā un tev izdos grāmatu, kas sapelēs noliktavās) un Print-on-demand aļa lulu.com (samaksā mazāk un skaties, cik cilvēku būs gatavi kaut ko pirkt - ņebosj 50 sanāks). Tiesa, negatīvs ieraksts tavā rakstniecības CV garantēts :)
|
Janvāris 22., 2009
 | 13:50
Vispār varētu uzcept kaut kādu grāmateli, nevajag jau garu, nodibināt izdevniecību un šo grāmateli izdot (jo neviena esoša izdevniecība to pretī neņemtu, jo, ahem hm pārāk provokatīva, jā) un pēc tam izklaidēties, cītīgi medījot recenzijas un apdiršot recenzentus, kas neko nejēdz (galvenie argumenti: "pārāk daudz raksta par literatūru, pārāk maz par grāmatu", "bļe, lasa un piekasās sīkumiem, par LITERATŪRU būtu parunājuši!" un "wtf? Neko nesapratu, recenzents appīpējies/lohs/postmodernists/socreālists").
Ideālā variantā grāmata būtu pietiekami līdzīga citu agresīvi noskaņotu autoru aļa Sakss un Bankovskis darbiem, lai šie arī izlasītu recenziju un sašūtos par to, ka īstenībā par viņiem arī tas uzrakstīts un sk. augstāk.
|
Novembris 16., 2005
| 00:30
"And the ass saw an angel" ir patiesi laba grāmata, tikai šodien man īsti negāja ar tās lasīšanu, vienā piegājienā rosols iesprūda rīklē (pirmā grāmata manā mūžā, kuru es nespēju lasīt ēdot), citā piegājienā, kad lasīju pārpildītā tramvajā, metra attālumā no manis meitene nesagaidīja pieturu un apvēma tramvaja durvis, apvienojumā ar Niku Keivu - spēcīgi, es teiktu, spēcīgi.
|
|
|
|