Septembris 15., 2006
| 15:32 Vajadzētu uztaisīt mazu(?) sarakstiņu ar visām parādībām, kas mani spēj izvest no pacietības & izraisīt absolūti neadekvātas dusmu un sarkasma lēkmes. Tuvu augšgalam būtu tipāžs "nesmēķētājs, kas izmanto smēķētājus kā fonu, uz kura izcelt savu labumu, pareizumu un rakstura stingrību". Apmēram vienā līmenī būtu tipāži "karojošais kristietis" un "karojošais materiālists", pie tam "materiālisti" pēdējā laikā kaitina vairāk nekā "kristieši". Sarakstiņā iekļautos - un tuvu augšgalam nonāktu - "es un manas neadekvātās reakcijas".
Un vispār, pieķēru sevi pie tā, ka baidos kaut ko šeit rakstīt, takjau allaž atradīsies kāds, kam tas šķitīs tik ārkārtīgi stulbi un pašmērķīgi. Bet tas laikam uz labu.
|
Comments:
Kas tavuprāt ir karojošais materiālists?
Grūti izstāstīt ;) Ir tāds tips, kas parasti parādās diskusijās ar karojošajiem kristiešiem un karojošajiem ezotēriķiem. Doma ir apmēram šitāda: Kristietis: Galva sāp tāpēc, ka tāda ir Dieva griba Ezotēriķis: Galva sāp tāpēc, ka tu domā sliktas domas, kas pievelk negatīvo enerģiju Karojošais materiālists: Jūs abi esat stulbeņi un jūsu idejas pēc definīcijas aplamas, jo galva sāp sašaurinātu asinsvadu dēļ Kristietis: Bet Bībelē rakstīts... Karojošais materiālists: Kāda tumsonība uzskatīt, ka viss, ko izlasa Bībelē, ir patiesība! Es pamatskolā izlasīju vienā grāmatiņā, ka galva sāp sašaurinātu asinsvadu dēļ un tāpēc es zinu, ka man ir taisnība! Bet jūs ticat visam kam tādam, ko nevarat pierādīt!
Nu, tā kaut kā. Nezinu, vai uztvēri domu.
Droši vien, ka uztvēru, lai gan man ir grūti to attiecināt uz vienu cilvēku kategoriju. Lai gan varbūt vaina, ka nav nācies būt lieciniekam diskusijai, kur karotu ezotēriķi ar kristiešiem. Parasti ezotēriķi un kristieši (vienā personā) cīnās pret ateistiem - kas, nu jā, nav gluži tavs materiālists.
Nujā, parasti kristieši un ezotēriķi tiešām metas kopā, vismaz šādās situācijās. Un es nedodu ne pieci, ka tu sauc par "ateistu" to, ko es nosaucu par "materiālistu" - es vnk no pirmā apzīmējuma pagaidām izvairos, kopš barvins mani atsēdināja, apjautājoties, kas tad īsti ir ateists. Materiālistu es vismaz varētu mēģināt definēt ;)
Mērcītei piejaucot 'ezotēriķus', viendimensionālā ass "ateisti-teisti" pēkšņi iegūst dažas papildus dimensijas. Bet citādi jau... Jēdzieni pilnīgi nepārklājas, bet ir diezgan tuvi.
Tikai ar pašu vārdu 'materiālists' ir tā štruntīgi - kaut kā vispirms nāk prātā garīgo-materiālo vētību pretstatījums apmēram - vai labāk miers mājās vai daudz naudas bankā pretnostatījums (nu un - vai labāk lielāka alga, vai vairāk brīvdienu utml). Kaut gan tas tā varētu būt tikai man.
nu, es sevi par "teistu" toč nenosauktu, jo doma par to, ka eksistē "Dievs", kam piemīt kāds nebūt "es", personība, raksturs vai kas tamlīdzīgs, man šķiet pilnīgi absurda un idiotiska. Un par ateistu mani saukt arī būtu tīrais grēks - nu, ar visu manu muldēšanu par karmu un zīlēšanas efektivitāti. tikai nesaki, ka vienīgais, kas paliek, ir "ezotēriķis"... nošaušos :(
Um, nu tas vienkārši nozīmē, ka tu nepiederi kastītei '0' vai kastītei 'bezgalība' uz ateisma-teisma ass.
Tev ir svarīgi kurā kastītē tiek ieskaitīta tava pārliecība? Rīkojies kā Hakslijs. Izdomā jaunu terminu, ja tas tevi padarīs laimīgāku. Lai gan, ja uzskati, ka tavus garīgos pārdzīvojumus nosaka ticība karmai un zīlēšanas efektivitātei - tad laikam jau 'ezotēriķis' nebūs tālu no patiesības.
Geez. Nu lūk, īsti bezjēdzīgs komentārs.
Um, vispār runa bija par to, kāpēc es izvairījos no termina "ateists" pašā diskusijas uzstādījumā.
Nu labi, par ticību karmai varu piekrist, ka tas ir mans veids, kā es vērtēju savu rīcību skalā "pareizi/aplam" vai "labi/slikti" (ne tik daudz tāpēc, ka būtu briesmīgi bail no Karmas, bet tāpēc, ka tas sakārto dzīvi), bet zīlēšana jau nu pilnīgi noteikti ir daļa no kaut kā cita, ko es vēl neesmu definējusi un tāpēc nezinu, kur to likt, un vienīgais, ko es par to zinu, ir, ka tas ir kaut kas perpendikulārs materiālismam, vismaz tā brutālākajās formās. (Droši vien tas arī iemesls, kāpēc izvēlējos "materiālistu" "ateista" vietā.)
Hmm. Man gan šķiet, ka zīlēšana var tīri labi piederēt pie materiālisma, vismaz tik ilgi, kamēr to neizskaidro ar dieva gribu vai tamlīdzīgiem nemateriāliem, ne-fiziskiem iemesliem. Kaut vai astroloģija - tur viss ir atkarīgs no planētu kustībām. Protams, neviens neapgalvo, ka zīlēšana un astroloģija ir zinātne. Bet visam nav jābūt zinātniski pamatotam un empīriski pierādītam, lai to varētu saukt par materiālismu. Pietiek, ja lietu cēloņus nemeklē supernaturālās, "garīgās" parādībās, bet skaidro ar ar kaut kādām fiziskām parādībām, pat ja to nav iespējams pierādīt, pat ja tas ir klaji aplami. http://en.wikipedia.org/wiki/MaterialismP.S. Zīlēšana pēc būtības ir paļaušanās uz čuju ņuhu un poņu gadījumos, kad pietrūkst zināšanu, apmēram tāpat, kā to dara biznesmeņi ieguldot naudu riskantos biznesos. Vai tāpat, kā tie paši britu zinātnieki, kas izvirza drosmīgas hipotēzes par to, kā viss varētu būt, kaut patreizējā stadijā vēl nevar ievākt pietiekami daudz informācijas, lai to pierādītu.
Patiesībā jau ar zīlēšanu viss ir vienkāršāk, t.i., tās elementārais "materiālistiskais" skaidrojums ir tāds, ka cilvēks šādā veidā var novākt apziņas bloku un kontaktēties "pa tiešo" ar zemapziņu. Nujā, bet tas pats čujs ņuhs un poņa arī ir ;)
Es apjuku. Tāpēc arī tas par bezjēdzīgo.
Man ir alerģija pret 'dzēst' taustiņu iestājusies nez kāpēc.
Bet perpendikulārs, jā. Perpendikulārs ir tāds, kas noteiktā leņķī krustojas.
Nu jā, ir viens punkts, ko parasti apzīmē ar vārdu "realitāte" un kurā 90% gadījumu nostrādā gan "materiālistiskais", gan "nemateriālistiskais" pasaules skatījums, protams, ja tas ir normāli izstrādāts un apdomāts, nevis pavirši sagrābstīts. Tāpēc jau šitie kašķi vispār ir iespējami.
Mēs runājam par pārāk dažādām kategorijām.
| From: | str |
Date: | 15. Septembris 2006 - 16:08 |
---|
| | | (Link) |
|
tevi besī cilvēki?
Nē, parādības ;)
Nu, cilvēki "kā tādi" mani droši vien nebesī, t.i., es varu ilgi un veiksmīgi sadzīvot ar viskautkādiem radījumiem. Mani besī nostājas/uzskati/paradigmas, vot tas klucis, kas cilvēkiem mēdz būt galvā un caur kuru viņi mēģina domāt.
| From: | str |
Date: | 15. Septembris 2006 - 16:16 |
---|
| | | (Link) |
|
aaaaa... nu tad vnk jāpieņem tie tādi kādi ir... ja vien nemāki parādīt ceļu, kā būtu vieglāk domāt...:)
pieņemšana ar saprātu uzreiz nepatiku nenovērsīs.
Nuja, nuja, nav ko lekties.
A reizēm tik patīkami padirsties par to, kāds tu gudrs un pārējie aprobežoti ;)
| From: | str |
Date: | 15. Septembris 2006 - 16:32 |
---|
| | | (Link) |
|
aaaa.. a tu esi gudra ja? forši tev...
nē, visu laiku jādiršas par to, cik visi pārējie aprobežoti ;DDD
es ceru, ka tu neuztver šito nopietni. looooģiski, ka visi tie "kaitinošo parādību sarakstiņi" ir vien manas lepnības izpausme & mēģinājums novērst uzmanību pašai no saviem niķiem :)
| From: | str |
Date: | 15. Septembris 2006 - 16:56 |
---|
| | | (Link) |
|
p[as dies:)))) nopietni, sasmīdināji:)
česno un pa noslēpumu, vot kas kas , bet ne jau nu netā pateiktais mani var sadumot vai piebesīt:)
es varu samīlēties, bet ne besīties;)
un kas no cilvēka paliek pāri bez šī "kluča"?
Viss, ko viņš ir atstājis aiz tā "kluča" robežām, nianses un dīvainības, īpašas iezīmes, kurām cilvēks pats nepievērš uzmanību un neieraksta tās savā pašdefinīcijā. Piemēram, daudziem tāds ir ķermenis. Vai runas temps. Vai mīļākais ēdiens. Nu, tu apmēram iztēlojies. Tas ir tas, kas man cilvēkos patīk.
nu bet nesaki, ka tev vispār nepatīk kā atsevišķi cilvēki domā, un, jā, arī pašdefinē sevi.
Atsevišķi cilvēki - jā. Piemēram, man patīk tas, kā domā Toms. Vai kā domā tu. Vai vēl vairāki cilvēki, kas diezgan automātiski kļūst man vai nu par draugiem, vai autoritātēm, atkarībā no tā, kā mēs spējam sadzīvot. Viņu "klucis" veido - manā uztverē - estētiski skaistu formu (un nepatiku izraisa cilvēki, kuru "klucis" man šķiet neglīts, bez mazākās iedvesmas vai izjūtas uzmocīts). Ar pašdefinīciju ir drusku savādāk; es šobrīd nevaru iedomāties nevienu cilvēku, kura būtība atbilstu tam, kā viņš sevi definē (nu, varbūt vienīgi Džonatans, kurš pārmaiņus definē sevi kā kaķi, apogu un tamlīdzīgi, bet tas jau ir cits stāsts droši vien), līdz ar to vai nu man iepatīkas cilvēka pašdefinīcija & es drusku viļos un esmu spiesta cilvēku iepazīt vēlreiz, vai arī man patīk tas, kā šī pašdefinīcija - būdama galīgi jocīga - mijiedarbojas ar viņa dzīvi, faktiski veido to (vot, ja nemaldos, Jonass tevi aizrauj tieši šī iemesla dēļ - jocīgas pašdefinīcijas ietekmē). (Bet vispār jau prātīgi cilvēki īpaši daudz neaizraujas ar pašdefinīcijām, pie laba gala tas anyway nenoved.) |
|
|