Nē, parādības ;)

Nu, cilvēki "kā tādi" mani droši vien nebesī, t.i., es varu ilgi un veiksmīgi sadzīvot ar viskautkādiem radījumiem. Mani besī nostājas/uzskati/paradigmas, vot tas klucis, kas cilvēkiem mēdz būt galvā un caur kuru viņi mēģina domāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aaaaa...
nu tad vnk jāpieņem tie tādi kādi ir...
ja vien nemāki parādīt ceļu, kā būtu vieglāk domāt...:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pieņemšana ar saprātu uzreiz nepatiku nenovērsīs.

(Reply to this) (Parent)

Nuja, nuja, nav ko lekties.

A reizēm tik patīkami padirsties par to, kāds tu gudrs un pārējie aprobežoti ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aaaa..
a tu esi gudra ja?
forši tev...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, visu laiku jādiršas par to, cik visi pārējie aprobežoti ;DDD

es ceru, ka tu neuztver šito nopietni. looooģiski, ka visi tie "kaitinošo parādību sarakstiņi" ir vien manas lepnības izpausme & mēģinājums novērst uzmanību pašai no saviem niķiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

p[as dies:))))
nopietni, sasmīdināji:)

česno un pa noslēpumu, vot kas kas , bet ne jau nu netā pateiktais mani var sadumot vai piebesīt:)

es varu samīlēties, bet ne besīties;)

(Reply to this) (Parent)

un kas no cilvēka paliek pāri bez šī "kluča"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss, ko viņš ir atstājis aiz tā "kluča" robežām, nianses un dīvainības, īpašas iezīmes, kurām cilvēks pats nepievērš uzmanību un neieraksta tās savā pašdefinīcijā. Piemēram, daudziem tāds ir ķermenis. Vai runas temps. Vai mīļākais ēdiens. Nu, tu apmēram iztēlojies. Tas ir tas, kas man cilvēkos patīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet nesaki, ka tev vispār nepatīk kā atsevišķi cilvēki domā, un, jā, arī pašdefinē sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atsevišķi cilvēki - jā.
Piemēram, man patīk tas, kā domā Toms. Vai kā domā tu. Vai vēl vairāki cilvēki, kas diezgan automātiski kļūst man vai nu par draugiem, vai autoritātēm, atkarībā no tā, kā mēs spējam sadzīvot. Viņu "klucis" veido - manā uztverē - estētiski skaistu formu (un nepatiku izraisa cilvēki, kuru "klucis" man šķiet neglīts, bez mazākās iedvesmas vai izjūtas uzmocīts).
Ar pašdefinīciju ir drusku savādāk; es šobrīd nevaru iedomāties nevienu cilvēku, kura būtība atbilstu tam, kā viņš sevi definē (nu, varbūt vienīgi Džonatans, kurš pārmaiņus definē sevi kā kaķi, apogu un tamlīdzīgi, bet tas jau ir cits stāsts droši vien), līdz ar to vai nu man iepatīkas cilvēka pašdefinīcija & es drusku viļos un esmu spiesta cilvēku iepazīt vēlreiz, vai arī man patīk tas, kā šī pašdefinīcija - būdama galīgi jocīga - mijiedarbojas ar viņa dzīvi, faktiski veido to (vot, ja nemaldos, Jonass tevi aizrauj tieši šī iemesla dēļ - jocīgas pašdefinīcijas ietekmē). (Bet vispār jau prātīgi cilvēki īpaši daudz neaizraujas ar pašdefinīcijām, pie laba gala tas anyway nenoved.)

(Reply to this) (Parent)