Novembris 14., 2022
| 10:08 Tā sajūta, kad sirsniņa ir sadzijusi, saaugusi, sarētojusi, kreveles nokritušas, un plāna ādas kārtiņa pieļauj asins cirkulāciju un nervu jutīgumu, bet šķiet arī, ka nekad vairs, ka ir durvis, kas ir pavisam aizvērušās, aizcirstas no iekšpuses, un viss, ko es varētu saukt par "es", ir palicis ārpusē un domā, ka tā arī ir labāk
Tā sajūta, ka Daughter vairs nav par skumjām, bet par nostalģiju pēc skumjām, kuru vairs nebūs Mūzika: Daughter - Numbers
|
Comments:
| From: | mapats |
Date: | 14. Novembris 2022 - 11:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Ak šitāds ir tas jūsu feminisms! Ļoti interesanti. Pastāstiet vēl.
Kopš kura laika feminisms ir sinonīms vārdam pārcilvēks vai vārdu salikumam būtne bez jūtām?
a*ujeļi, ieraksti vienreiz bez atslēdziņas un atceries, kāpēc raksti zem atslēdziņas :D
| From: | maya |
Date: | 14. Novembris 2022 - 22:17 |
---|
| | | (Link) |
|
man šķiet, ka par laimi vai nelaimi, bet nekad nekas neaizveras līdz galam, jo atslēga ir nolauzta un durvis tikai izskatās aizcirtušās
jā
un ir atšķirība starp mācīšanos no sirdssāpēm un tā ka tu ļauj sirdssāpēm uzvarēt
| From: | maya |
Date: | 14. Novembris 2022 - 22:51 |
---|
| | | (Link) |
|
man šķiet, ka mācīties no sirdssāpēm ir oksimorons viņas ir un reizēm viņas var aizmirst, jo nu...cik var. garlaicīgi. un reizēm viņas pieklauvē. tad var pavērt acis un ievērtēt, kas pa šo laiku ir mainījies. ko laiks ir nodarījis un, ko nav spējis. kā novecošana ir atnākusi gan viņām, gan tev, kā viņām ir iemeties artrīts, kā tev pasliktinājusies redze bet atslēga ir nolauzta bet tu esi tu tikai kopā ar viņām un tavs jūtīgums tavs talants tavs prieks tavs cinisms tava precizitāte tavs redzīgums tavs maigums tavas rūpes tava kaislība tava atdevība tava brīvība tava drosme tava uzdrīkstēšanās ir kopā ar viņām tu pieskaries ar īkšķi lūpām tur ir viņas tur esi tu un līdz galam neaizcirtušās durvis |
|
|
|
Sviesta Ciba |