Tu esi apmeklējusi kaut vienu AA vai Al-Anon sapulci?

Pēc pieredzes saku, tur netiek veidots viedoklis, ka sanākušie ir "nepareizi", gluži pretēji, viņi mācās savstarpējo sarunu ceļā identificēt tās personības daļas, kas kaut kādā ziņā visu laiku likušās pārāk slimas, lai par tām runātu ar citiem. Tad tiek pamazām izprasta īpašais veids, kādā alkoholisms (seksa atkarība, azartspēļu, līdzatkarība, narkomānija whatever) liek veidoties noteiktiem personības patterniem. AA neveido nekādu "varu", nav neviena grupas locekļa, kas būtu pārāks vai zemāks par pārējiem. Sapulces ir, iespējams, vienīgā vieta, kur esmu novērojusi tāda līmeņa citos ieklausīšanās un citu nepilnību pieņemšanu.

Pirmais solis skan: mēs esam bezspēcīgi alkohola priekšā. Tas nenozīmē, ka alkoholiķim nav kontroles. Runa ir par to, ka alkoholiķis nespēs "pielabināt" šmigu. Tā ir pirmā atziņa. Alkohols kā atkarību izraisoša substance uz atkarībām tendētām personām. Vienkārši lieta, kas vispirms jāatzīst, lai vispār kustētu uz priekšu.

Atvaino, bet es drusku uzvilkos. Sūds ar to, vai tā ir kāda izveidota organizācija (ja nemaldos AA izveidoja džeks, kurš zem sēnēm saprata, no kādiem elementiem varētu sastāvēt sekmīga atveseļošanās), vai ir tur tie soļi, vai viņu nav. Uz sapulcēm nāk, kā, kad gribās / runā, cik daudz gribās vai nerunā nemaz, iesaistās organizācijas darbībā, cik daudz gribas. Neviens nemūžam tur nav tiesīgs piespiest kādu grupas biedru jebko domāt vai darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yeah, runa nav gluži par to, vai varbūt precīzi par to. Nu, par to, ka kaut kādas prāta daļas tiek definētas kā slimas, un tikai AA par to var runāt, jo tas ir tik slimi. Es esmu redzējusi, kā cilvēks sevi uztver, kad ir šo internalizējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai par to var runāt AA, nevis tāpēc, ka tas ir slimi, bet tāpēc, ka apkārt ļoti ļoti daudzi nesaprot, kas ir atkarības un atkarīgos automātā stigmatizē. Tici man, ļoti daudzi AA vēlētos par savām idejām un saprastajām lietām stāstīt brīvi, bet to nedara tieši tāpēc, ka nejūt no "veselajiem" sapratni. Īpaši tāpēc, ka "veselie" visbiežāk atsakās saprast to, ka alkoholiķa rīcība bieži vien ir atkarības sekas, nevis tāpēc, ka pati persona būtu baigais pimpis / pīzda. Padomā – seksatkarīgajiem vispār! Cik cilvēkiem apkārtējie noticētu.

Tur tik tik daudzi ir nākuši mainīties un reāli mainās. AA paši ir postulējuši, ka strādā nevis uz publicitāti, bet uz efektivitāti. Manuprāt, tas ir labs veids, kā piesaistīt cilvēkus, kuri vēlas palīdzību, bet no kaut kā kaunās. Un tas ir galvenais, es vispār ne par ko citu nedomāju – ja kādam palīdz anonimitāte (un palīdz, daudziem tiešām palīdz), lai tā būtu.

Es saviem draugiem mierīgi stāstu, kur eju un kāpēc. Citi AA ir no citas paaudzes, kur šādas lietas vienkārši nesaprot un viņiem pasaka: aj, ko tu tur āksties.

(Reply to this) (Parent)

Un kā viņš sevi uztvēra pirms tam? Tad bija vesels?

Man šķiet, ka AA ir dažādi cilvēki, un, protams, ka gandrīz katram alkoholiķim kaut kādas prāta daļas ir slimas, tas ir, kaut kā pašdestruktīvi funkcionē, lejot sev iekšā lielos daudzumos stipri indīgu vielu ar paredzamu nevēlamu iznākumu. Pēc dzeršanas pārtraukšanas jau tās daļas nekādi nemainās, vismaz sākumā. AA īsti nav nekādu noteikumu, ko darīt vai nedarīt, ko un kur runāt, kādas atveseļošanās metodes vēl lietot utt. Pat 12 soļi tiek tikai ieteikti.

Vispār mani vairāk interesē globālie aspekti, tas ir, ko tad AA idejas vai kas nu tas būtu, īsti nozīmē globāli, sabiedrībai kopumā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es esmu redzējusi cilvēkus, kas daudz (manuprāt, reāli daudz) dzer, uzskata sevi par normāliem cilvēkiem, un perspektīvā es redzu, ka viņi varētu arī savest kārtībā to lietu, kuras dēļ šitā jādzer, un attiecīgi dzert mazāk. attiecīgo personāžu pirms tam neatceros /tb ne šādā rakursā/, nē.

(Reply to this) (Parent)

Onlainā, protams :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

?

(Reply to this) (Parent)

Tas, pret ko Ennija Greisa, "This Naked Mind" autore, iebilst, ir tieši ideja par "uz atkarībām tendētām personām". Tam nav zinātniska pamatojuma. Tas ir veids, kā sabiedrība nošķir tos, kuri "drīkst" un kuri "nedrīkst" dzert, lai atsvešinātos no visa problēmu loka, kas saistīts ar to, ka esam lieliska eneibleru kultūra, kur ir grūti noturēt vietu sabiedrībā, ja nespēj, kad vajag, iedzert/ izrādies problemātisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka paši atkarīgie ļoti labi saprot, ka ir nevis bioloģiski predisponēti uz atkarībām, bet ka tas remdinājums, ko viņi atrod vielās vai noteiktās darbībās, mēģina mazināt sāpes, kas saistāmas ar noteiktām pieredzēm (visbiežāk tās tomēr ir kaut kādas bērnības traumas / kompleksi). Es domāju, ka atkarīgajam var pienākt tāds punkts, kad var droši iedzert, nesabojājot sev un tuviniekiem atkal pāris nedēļas dzīves, bet ļoti ļoti daudzi vienkārši nespēj pateikt, vai ir vēl kaut kur zemūdens akmeņi, vai to vairs nav. Tāpēc viņi labāk neriskē un nedzer vispār. Tomēr cilvēks ir kaut kādā mērā tendēts uz pašdestrukciju; var gadīties, ka tas "aj, nu tak no vienas vīna glāzes nekas nenotiks" patiesībā ir mentālo problēmu manipulācija ar personu, lai izkļaņčītu remdinājumu. Pēc tam protams, – kauns, vainas apziņa, vilšanās un viss pārējais.

Manā skatījumā optimālais risinājums būtu individuālā un grupu psihoterapija, bet vairums vienkārši to nevar atļauties vai nepietiek emocionālās inteliģences, lai tā pa īstam piekļūtu problēmas saknei. Vieglāk ir vienkārši sevi dienu no dienas turēt pa gabalu no šmigas. Again, ja kādam tas palīdz, man nav tiesību to nosodīt. Es domāju, ka jebkurš atkarīgais – jā, varbūt naivā veidā, bet tomēr – pateiks, ka labāk tā, nekā atpakaļ tajā ellē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, bet nav jau tādas "saknes" tā ir sakņu sistēma un tas jebkurā gadījumā ir biheiviorālu risinājumu komplekss, kas vienmēr kaut kā izbesīs un būs atkritieni, atkritieni. Grupu terapijā varētu būt kruts dalīšanās pieredzē elements, varbūt, ka tas būtu sekmīgs risinājums plašākai sabiedrībai.
Bet kāpēc Tu komentē anonīmi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav SC profila, bet reizēm palasu šeit sadaļu Latest Posts. Tāpēc. Turklāt domāju, ka, diskusijā par AA, tomēr negribas parakstīties ar vārdu un uzvārdu. Tieši to pašu iemeslu dēļ, kāpēc AA ir anonīmie nevis vienkārši alkoholiķi. Nevēlos, lai mani saista tikai ar to.

Par grupu terapiju piekrītu, bet mana AA pieredze rāda, ka cilvēki, kas tur nāk, visbiežāk ir vai nu jau ar ģimenēm, vai tādas plāno. Es domāju, ka daudziem vienkārši finansiāli nav to iespēju, kamēr uz AA var mierīgi nākt neierobežotu laiku par minimāliem līdzekļiem, lai nosegtu īri, pasākumus, tehniskās izmaksas (beigās tiek lūgts anonīms ziedojums, cik nu katrs ir ar mieru dot, značit kam eiro, kam desmit. Kas nevar, neiemet vispār).

(Reply to this) (Parent)