Jūnijs 1., 2018
(Anonymous) | 21:24 Tu esi apmeklējusi kaut vienu AA vai Al-Anon sapulci?
Pēc pieredzes saku, tur netiek veidots viedoklis, ka sanākušie ir "nepareizi", gluži pretēji, viņi mācās savstarpējo sarunu ceļā identificēt tās personības daļas, kas kaut kādā ziņā visu laiku likušās pārāk slimas, lai par tām runātu ar citiem. Tad tiek pamazām izprasta īpašais veids, kādā alkoholisms (seksa atkarība, azartspēļu, līdzatkarība, narkomānija whatever) liek veidoties noteiktiem personības patterniem. AA neveido nekādu "varu", nav neviena grupas locekļa, kas būtu pārāks vai zemāks par pārējiem. Sapulces ir, iespējams, vienīgā vieta, kur esmu novērojusi tāda līmeņa citos ieklausīšanās un citu nepilnību pieņemšanu.
Pirmais solis skan: mēs esam bezspēcīgi alkohola priekšā. Tas nenozīmē, ka alkoholiķim nav kontroles. Runa ir par to, ka alkoholiķis nespēs "pielabināt" šmigu. Tā ir pirmā atziņa. Alkohols kā atkarību izraisoša substance uz atkarībām tendētām personām. Vienkārši lieta, kas vispirms jāatzīst, lai vispār kustētu uz priekšu.
Atvaino, bet es drusku uzvilkos. Sūds ar to, vai tā ir kāda izveidota organizācija (ja nemaldos AA izveidoja džeks, kurš zem sēnēm saprata, no kādiem elementiem varētu sastāvēt sekmīga atveseļošanās), vai ir tur tie soļi, vai viņu nav. Uz sapulcēm nāk, kā, kad gribās / runā, cik daudz gribās vai nerunā nemaz, iesaistās organizācijas darbībā, cik daudz gribas. Neviens nemūžam tur nav tiesīgs piespiest kādu grupas biedru jebko domāt vai darīt.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |