Gari vīns un tā, bet ja lasīšana izraisa facepalmus..


Es, piem, brīnos, kāpēc kārtīgie tīrāku, nevis pielietojamo zinātņu speciālisti nav gluži vienkārši fiziku jau piesaukuši par piemēru.
Jo
Iedod kaut kādu pilnvērtīgu bildi par to, Kā Lietas Patiesībā Notiek. Un nevienu no tām nevar izmantot kā universālu rīku.
Ar to tās atšķiras no eksakto zinātņu teorijām

ir šausmīgi nepareizi. Priekšstatu iedod. Priekšstatu. Ne jau piemēru.

Pasaule ir neizmērojami sarežģīta. Fizika ir neizomērojami sarežģīta. Precīza fizikas likumu pierakstīšana prasītu tik pat daudz matērijas, cik esošā pasaule.

Jā, ir tas brīnišķīgais skaistums kā fraktāļi, vieni un tie paši principi mēdz atkārtoties, nedaudz mainītos bet eleganti saistītos veidos. Bet tas nozīmē, ka kaut kādi raksti, formas, principi atkal un atkal atkārtojas - pamainīti, bet atkārtojas.



Neticami, tomēr tie dabazsinātņu likumi pierakstīti tiek. Jā, ne jebkurš fizikas likums ir universāli piemērojams visām vajadzībām - re, pat Hokinss unificēto toeriju tomēr nepaspēja uzrakstīt.

Ja fizikā ikdienas dzīvē tie speciālie jautājumi nav būtiski (aga, nav būtiski, līdz brīdim, kad tev jāizskaidro, kāpēc Jaunzēlandietim šobrīd problēmas autorizēties tavā produktā) -ok, tīrā matemātika - labu veiksmi kartē iezīmēt tuvāko ceļu no, piem Rīgas līdz Ņujorkai izmantojot Eiklīda(=pamatskolas) ģeometriju.

Tad vēl ķersimies pie tāda prieka kā varbūtības teorijām, kas sākas kā pavisam vienkārša matemātika, bet vienā brīdī cilvēki vairs nespēj saprast, ko nozīmē C100 atšķaidījums un kāpēc tas ir BS. Vai, kas ir stipri nopietnāk, nespēj ar 'zinātniskām metodēm' korekti apstrādāt savu aptauju datus. Nothing personal, starp citu, patiešām - uz to arī statistikas eksperti norāda - statistika ir nežēlīgi neintuitīva, un pat ilgstoša strādāšana ar statistiku intuīciju neuzlabo. Jo tā IR sasodīti neintuitīva.


Ar zinātnisku metožu pielietošanu milzīgas problēmas ir jau medicīnai (jo rezultāti ir iemasēti, nepublicēi utt), vēl milzīgākas psiholoģijai (nereplicējami, jo uz ērtajām grupām veikti, nevis reprezentatīvajam)- par spīti tam, ka abas šīs aš jau cik desmitgades vismaz to diezgan nopietni _mēģina_, bet nelaime, domāt statistiski ir grūti. Mazāk 'eeeu, šī ir gandrīz dabaszinātne' jomām ir vēl grūtāk. Tāpēc 'mēs totāli izmantojam zinātniskas metodes, protams ne tādas zinātniskās metodes kā zinātnes, bet mūsējās arī ir zinātniskas metodes' izklausās neatšķirami no homeopātu un tamlīdzīgu 'zinātnes'. Pat zinot, ka problēma nav zinātnēs, tikai konkrētajā kļūdainajā definīcijā par zinātniskajām metodēm.

Mūsdienās ir internets. Jēdziens 'autodidakts' ir būtiski mainījis savu nozīmi - nu nav konkrēts teikums īpaši super unikālāks tāpēc, ka šo teikumu konkrētais profesors izrunāja iesvaidītā zālē. Informācija ir informācija. Izglītības nozīme ir tik, ka ir tas papildus motivātors lietot daudzas stundas konkrētas tēmas daudz-maz strukturētai apguvei ar ne pārāk lielu maldīšanos neceļos - un strukturēta informācijas apguve nozīmē lielāku efektu zināšanu pieaugumā īsākā laikā - bet ir 2018 gads. Informācijas pieeajmība maina paradigmu, gan labākā, gan sliktākā veidā.

(Reply to this) (Thread)

Un tagad lasām vēlreiz.
"Ar to tās atšķiras no eksakto zinātņu teorijām, kuras nezinātājs var neprecīzi, bet pielietot reālajā dzīvē"
Ar uzsvaru uz "neprecīzi".
Bet "pielietot". Tā kā saprast, ko man vajag, lai izdarītu x, prognozēt, kas notiks, ja es izdarīšu y, un absolūtajā vairumā gadījumu skaidri zināt, ka, ja nenotiek gaidītais, vaina ir tajā, ka man abas rokas kreisās, nevis tajā, ka ar videnes fizikas zināšanām nepietika.
Kamēr ar videnes+drusku augstskolas zināšanām par cilvēkiem+dahuja gadiem, kad es pelnīju maizi ar to, ka māku pareizi lietot valodu, totāli nepietiek, kaut vai lai ierakstītu ierakstu tā, ka gudrs cilvēks māk izlasīt frāzi "neprecīzi, bet pielietot" tā, kā tā bija domāta. Un tas tā nenotiek tipa "reizi gadā, jo abas rokas kreisās", tas tā notiek regulāri.
Tev, lai saprastu, kāpēc cilvēks Jaunzēlandē nevar lietot produktu, un izdarīt tā, ka var, pieņemu, ir nevis jābrauc uz Jaunzēlandi un jāveic pētījums, bet gan jāparakājas dziļāk jau sastrādātajā teorijā. Cilvēkzinātņu pētniekam var gadīties, ka ir jābrauc uz Jaunzēlandi, jāpēta uz vietas un jācer, ka nenoluņosies, izvēloties teoriju/pieeju.

Un jā, par to, kā "haha, tu izklausies pēc homeopāta, tā nav Īsta Zinātne" es jau minēju, ko domāju.
FWIW, homeopātija un "kāpēc cilvēki to dara" ir normāls cilvēkzinātņu pētnieciskais jautājums, un atbilde "a viņi to dara tādēļ, ka nesaprot statistiku" ne tuvu nav vienīgā vai labākā. Bet tev acīmredzot šķita, ka ar šo vienu atbildi pietiek, jo tā meiko sensu, un tu neveltīji kaut piecas minūtes pārdomām "hmmm, a ja nu šī atbilde nav vienīgā un labākā". Jo, kā jau ierakstā minēju, cilvēks paņem teoriju, kas meiko sensu, un dragā uz priekšu, varbūt pat neiedomājoties, ka tā ir teorija un ka var arī citādi.

Also, ar "autodidakts" es biju domājusi kā reiz cilvēku, kas zināšanas ir apguvis, bet nesistemātiski. Tb labs cilvēkzinātņu kurss mooc-ā manā sapratnē totāli ir "izglītība", sistemātiski klausīties lekcijas jūtūbē ir "izglītība". Sēdēt sviesta cibā un ne pa tēmu iedirst katru reizi, kad ieraugi vārdu "feminisms", un kaut ko iemācīties no tā, kā tev aizbāž muti vai paslavē par atjautību ir autodidakcija. Sorry, ja vārdu, kura nozīme ir stipri mainījusies, es neizmantoju tajā nozīmē, kas tev šķiet vienīgā pareizā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī iedomājos, ka autodidakts (gan tagad, gan agrāk) ir tas, kurš ir apguvis lietas bez formāla pasniedzēja vai skolas, bet ne tas, kurš ir tikai nesistemātiski sagramstījis kādas lietas bez dziļākas izpratnes. Interesanti, mo kurienes radusies šāda tava lietotā nozīme? Tiešām kāds kaut ko iemācās no cibas???

Kaut kādā būtībā jau mēs visi esam autodidakti, jo neba universitāte ar karoti ieliek zināšanas mutēs. Tās parasti tikai parāda virzienu – teiksim, šitajā literatūras sarakstā jūs, studenti, atradīsiet kaut ko vērtīgu! Un pēc tam tikai liek uzrakstīt kādu darbu, lai pārliecinātos, ka ideja patiešām ir vispusīgi saprasta.

Bet citādi šķiet, ka tu sāc atklāt zinātnes filozofiju. Prieks par to un veiksmes!

(Reply to this) (Parent)