Marts 30., 2018
crescendo | 00:52 Gari vīns un tā, bet ja lasīšana izraisa facepalmus..
Es, piem, brīnos, kāpēc kārtīgie tīrāku, nevis pielietojamo zinātņu speciālisti nav gluži vienkārši fiziku jau piesaukuši par piemēru. Jo Iedod kaut kādu pilnvērtīgu bildi par to, Kā Lietas Patiesībā Notiek. Un nevienu no tām nevar izmantot kā universālu rīku. Ar to tās atšķiras no eksakto zinātņu teorijām
ir šausmīgi nepareizi. Priekšstatu iedod. Priekšstatu. Ne jau piemēru.
Pasaule ir neizmērojami sarežģīta. Fizika ir neizomērojami sarežģīta. Precīza fizikas likumu pierakstīšana prasītu tik pat daudz matērijas, cik esošā pasaule.
Jā, ir tas brīnišķīgais skaistums kā fraktāļi, vieni un tie paši principi mēdz atkārtoties, nedaudz mainītos bet eleganti saistītos veidos. Bet tas nozīmē, ka kaut kādi raksti, formas, principi atkal un atkal atkārtojas - pamainīti, bet atkārtojas.
Neticami, tomēr tie dabazsinātņu likumi pierakstīti tiek. Jā, ne jebkurš fizikas likums ir universāli piemērojams visām vajadzībām - re, pat Hokinss unificēto toeriju tomēr nepaspēja uzrakstīt.
Ja fizikā ikdienas dzīvē tie speciālie jautājumi nav būtiski (aga, nav būtiski, līdz brīdim, kad tev jāizskaidro, kāpēc Jaunzēlandietim šobrīd problēmas autorizēties tavā produktā) -ok, tīrā matemātika - labu veiksmi kartē iezīmēt tuvāko ceļu no, piem Rīgas līdz Ņujorkai izmantojot Eiklīda(=pamatskolas) ģeometriju.
Tad vēl ķersimies pie tāda prieka kā varbūtības teorijām, kas sākas kā pavisam vienkārša matemātika, bet vienā brīdī cilvēki vairs nespēj saprast, ko nozīmē C100 atšķaidījums un kāpēc tas ir BS. Vai, kas ir stipri nopietnāk, nespēj ar 'zinātniskām metodēm' korekti apstrādāt savu aptauju datus. Nothing personal, starp citu, patiešām - uz to arī statistikas eksperti norāda - statistika ir nežēlīgi neintuitīva, un pat ilgstoša strādāšana ar statistiku intuīciju neuzlabo. Jo tā IR sasodīti neintuitīva.
Ar zinātnisku metožu pielietošanu milzīgas problēmas ir jau medicīnai (jo rezultāti ir iemasēti, nepublicēi utt), vēl milzīgākas psiholoģijai (nereplicējami, jo uz ērtajām grupām veikti, nevis reprezentatīvajam)- par spīti tam, ka abas šīs aš jau cik desmitgades vismaz to diezgan nopietni _mēģina_, bet nelaime, domāt statistiski ir grūti. Mazāk 'eeeu, šī ir gandrīz dabaszinātne' jomām ir vēl grūtāk. Tāpēc 'mēs totāli izmantojam zinātniskas metodes, protams ne tādas zinātniskās metodes kā zinātnes, bet mūsējās arī ir zinātniskas metodes' izklausās neatšķirami no homeopātu un tamlīdzīgu 'zinātnes'. Pat zinot, ka problēma nav zinātnēs, tikai konkrētajā kļūdainajā definīcijā par zinātniskajām metodēm.
Mūsdienās ir internets. Jēdziens 'autodidakts' ir būtiski mainījis savu nozīmi - nu nav konkrēts teikums īpaši super unikālāks tāpēc, ka šo teikumu konkrētais profesors izrunāja iesvaidītā zālē. Informācija ir informācija. Izglītības nozīme ir tik, ka ir tas papildus motivātors lietot daudzas stundas konkrētas tēmas daudz-maz strukturētai apguvei ar ne pārāk lielu maldīšanos neceļos - un strukturēta informācijas apguve nozīmē lielāku efektu zināšanu pieaugumā īsākā laikā - bet ir 2018 gads. Informācijas pieeajmība maina paradigmu, gan labākā, gan sliktākā veidā.
|
Reply
|
|
|