Marts 23., 2017
 | 13:31
|
Comments:
Es diskusiju nelasīju, bet man liekas ir ļoti svarīgi diskutēt, un pacelt šīs lietas gaismā, nevis slēpt. Jo tieši šobrīd tiek uzstādīti daudzi precedenti nākotnei.
Viena lieta ir, ka ētiku nedrīkst atstāt zinātniekiem. Tāpat kā jebkurai citai atsevišķai sabiedrības grupai, bet iespējams, zinātniekiem un ekspertiem īpaši. Viņi vēl sadomās dot robotiem cilvēktiesības, vai arī tērēt resursus mēģinot pataisīt visus nemirstīgus, ko tad? ;) Tai pašā laikā bez zinātnes instrumentāla racionalitāte nav iespējama, un nevajag prasīt zinātniekiem būt apolitiskiem.
Lēmumus par dajebko var izteikt cilvēki, kas orientējas lietās. Cilvēki kas orientējas lietās, kuras sastāda zinātni ir kas? Man sanāk -zinātnieki. Tev? Kas?
Tātad ētiku attiecībā uz apskatāmajām problēmām informēti, tas ir - kompetenti ar risināt tikai zinātnieki un viņiem tas jāmācās darīt.
Citādi kaut kāda nekompetenta publika neiedos robotiem cilvēktiesības un pakāsīs nemirstību :)
Tikpat labi var prasīt, lai pacienti nenosaka medicīnas ētiku (jo ārsti labāk zina), lai juristi varētu ignorēt pārējās sabiedrības viedokli spriežot tiesu, un lai nepolitiķi nelien valsts pārvaldē.
Attiecībā uz zinātniekiem tā ir vēl jo vairāk nepieciešama lieta, jo tur galu galā bez plašāka skata var gluži labi iztikt, esot hiperfokusētam uz tehniskām detaļām. Tādi crazy plāni kā reiz ilustrē vajadzību neatstāt lietas pašplūsmā.
1) nu jā, ja pacients atsakās no operācijas un tā vietā iet pie dziednieka, tad no ārsta nevar prasīt atbildību, jā un tiesas spriešana/ valsts pārvalde arī prasa specifisku kompetenci/ skillus. Man, piemēram, būtu jāmācās, ja es pretendētu tur kaut ko noteikt. 2) Nu un kas ir ``plašāks skats`` bez šo tehnisko detaļu pārzināšanas? Nekompetence parastā. Kāda tai vērtība un ko šāds nepārzinātājs derīgu var ieteikt? Labi, var būt citu jomu speci, skatam no malas un debate būs vērtīga/ konstruktīva.
Un kuri plāni tad ir crazy? Es te redzu crazy plānu zinātnes stratēģijas lemšanu uzticēt kādiem no malas, kuri nav tēmā.
Vismaz dažas no minētajām idejām, kas, pieņemu, ir domātas kā reductio ad absurdum piemēri, man actually šķiet visai saprātīgas, pat, ja possibly at odds with the status quo.
Nu jā pretējais piemērs ir daudz kritizētā prakse, kad teiksim ministri ir tīri politiskas personas bez kompetences jomā.
Es pieņemu, ka viena no first tier atbildēm uz propozāli "zinātniekus un ekspertus it īpaši atvirzīt no lemšanas par ētikas jautājumiem" varētu būt "autsorcēt pēc iespējas lielāku zinātniskā darba procentu uz Ķīnu".
I mean, nav jau gluži tā, ka bez ētikas komisiju un dažādu interešu grupu modrās acs zinātniskais darbs nevirzīsies uz priekšu; if anything, tieši pretēji.
Es neesmu pārliecināta, ka ētiku vispār ir iespējams kaut kam "atstāt" Ajmīn ja tu esi rīcībspējīgs aģents, tad neviena tava rīcība nav kaut kādā veidā "ārpus laba un ļauna", attiecīgi "ētikas atstāšana kaut kam citam" jau pati par sevi ir diezgan radikāla ētiska izvēle
Beeeeet es ar šito, man šķiet, paliku mazākumā :D
|
|
|