Novembris 11., 2016


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
09:50

(89 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


[User Picture]
From:[info]snauts
Date:11. Novembris 2016 - 11:41
(Link)
Kā lai es zinu, ka man piemīt vai nepiemīt empātija? Varbūt man tikai šķiet, ka es saprotu kā tas otrs jūtas, bet patiesībā ņifiga.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Novembris 2016 - 11:48
(Link)
Nu, ja tu šito izlasi un pirmais, ko tu padomā, ir "es, man, man, es, tas otrs", tad varbūt ir jēga piestrādāt :D
[User Picture]
From:[info]snauts
Date:11. Novembris 2016 - 12:45
(Link)
Pēc kā tu mēri, ka tev piemīt empātija?
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Novembris 2016 - 12:50
(Link)
pretēji populārajam uzskatam, nav gluži tā, ka cilvēki mērītos ar empātijām

tehniski tā pat "nepiemīt", tu to vienkārši vai nu izmanto, vai neizmanto. viens no punktiem, kā var konstatēt, ka izmanto empātiju, ir, ja izdodas uzminēt/noprognozēt, kā cilvēks uz kaut ko reaģēs vai kā pamatos savu rīcību (un, attiecīgi, ja neizdodas, tad značit empātijas feils, jāstrādā tālāk).

kamdēļ arī ierakstā ir par empātijas *izrādīšanu* un *izjušanu* kā divām dažādām lietām, tb var empatizēt, bet saprast, ka šajā gadījumā izrādīt nav vērts.
[User Picture]
From:[info]melora
Date:11. Novembris 2016 - 15:42
(Link)
Es nezinu, vai tas ir īsti par tēmu, bet izklausās ļoti nogurdinoši - visu laiku empatizēties. Pieņemu, ka lielai daļai cilvēku vienkārši trūkst resursu, lai iejustos visu vai pat kādas daļas minoritāšu ādā. Nu, no sērijas, ka nav nekādu problēmu palīdzēt aklam cilvēkam pāriet pāri ielai, bet, ja tev vienlaikus ir jādomā vēl par septiņiem cilvēkiem un papildus vēl arī jāmeklē īstie vārdi, lai aklo cilvēku ar savu palīdzību neaizvainotu... Es nezinu. Varbūt vairākums ir pārāk aizņemti ar savām lietām, lai baidītos no citām sabiedrības daļām vai par tām vispār daudz domātu. Un tad tāds "jūs neizjūtat empātiju pret tiem, kuriem klājas grūtāk" kļūst nedaudz aizvainojošs.

[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Novembris 2016 - 15:53
(Link)
es arī pieņemu, ka *visu laiku* empatizēties ir grūti un, kas vēl svarīgāk, arī pēc būtības empātiski cilvēki nolažojas miljons dažādos veidos (gan nevērības/neuzmanības, gan noguruma dēļ, gan vienkārši labu gribēdami). un sajusties aizvainotam par to, ka "es jau pirmdien empatizēju, un man tas jādara arī otrdienā?!" arī ir kindof normāla sajūta (vēl jo vairāk tādēļ, ka jā, arī otrdienā). specifiski un tieši tādēļ ierakstā runa ir par "atkārtoti un konsistenti".
[User Picture]
From:[info]dumshputns
Date:12. Novembris 2016 - 01:27
(Link)
Vai nav tā, ka Tu nedaudz runā par "histrionic sense", to prasmi un nojēgu ielikt sevi "otra kurpēs"? https://www.amazon.co.uk/Peopled-Labyrinth-Histrionic-Analysis-Actors/dp/0993277500
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:12. Novembris 2016 - 09:09
(Link)
Arī, bet ne līdz galam
Ajmīn tur ir divas daļas, viena ir empātija (sajust, kā otrs jūtas) un otra - spēja to sajūtu interpretēt&kontekstualizēt
Tb empātija + nesapratne, nafig otrs tā jūtas un ko ar to darīt nav baigi forši, bet tomēr ir labi spēt sajust, kad tu savos argumentos un savā paštaisnumā ej par tālu un piebremzēt - vai vienkārši "šiten kaut kas nav kārtībā, kas noticis?"
Histrionic sense bez empātijas ir skērīgākais sociopātijas paveids, vsm man tā šķiet
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba