|
Novembris 11., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:50
Šobrīd man šķiet, ka visā šajā retorikā kļūda ir izrādīt empātiju un pretīmnākšanu cilvēkiem, kas ir atkārtoti un konsistenti demonstrējuši, ka paši ne uz ko tādu nav spējīgi.
Kuru empātijas maksimums ir ciest no tā, ka no viņiem kāds prasa empātiju un attiecīgi apvainoties par to, ka viņus par šīm ciešanām nepietiekami novērtē.
Es esmu pietiekami daudz to redzējusi, pietiekami ilgi bijusi situācijās, kurās cilvēki mani konsistenti nicina un pazemo un pēc tam jūtas patiesi pārsteigti un piečakarēti par to, ka es viņu vairs nemīlu.
O, esiet droši, *nav* tā, ka jūsu jūtas nesaprot.
Saprot. Sapratīs.
Empātija, jā, tas pats verķis, kas jums nepiemīt, bet kura esamību citos jūs esat izmantojuši, lai mēģinātu viņus piespiest rīkoties pēc jūsu prāta? Empātija var būt arī veids, kā cīnīties pret jūsu teroru.
Izturība un spēja izdzīvot visdziļākajā huiņā, kas mums bija nepieciešama, lai izdzīvotu pēc jūsu spēles noteikumiem? Jep. Ir.
Ticība tam, ka vienmēr ir otrā, trešā, desmitā iespēja, un ka cilvēks var radikāli mainīt savu pasaules uztveri? Jā, arī tas ir. Jūs esat laipni lūgti saprast, cik ļoti esat kļūdījušies.
Jūs varat šo iespēju neizmantot. Mēs gribētu palīdzēt, bet mēs zinām to, ka visnozīmīgākos lēmumus cilvēks var pieņemt tikai pats.
Šeit nevajag nekādas "slepenas organizācijas" un tamlīdzīgas muļķības, cilvēks bez empātijas nespēs saprast, par ko es te runāju. Cilvēks bez empātijas nespēs saprast, kāpēc tas ir svarīgi.
Un nē, briesmīgākais lāsts nav "may you live in interesting times". Briesmīgākais lāsts ir "die alone".
Jūsu izvēle.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |