Augusts 19., 2016
| 07:28
|
Comments:
"cik no šībrīža augstskolu studentiem tur būtu, ja viņi skaidri zinātu, ka degree-free ir dafiga jautrāka perspektīva"
Tie, kuriem attiecīgā izglītība ir no svara darba intervijās, tur arī būtu. Atbildēt uz jautājumu "cik?", protams, ir diezgan neiespējama. Bet ir čupa un vēl kaudzīte profesiju, kur bez attiecīgas augstākās izglītības nav ko meklēt, tādēļ domāju, ka tik katastrofāls tas atbirums nebūtu.
Bet citādāk - arī man šķiet, ka bez iemesla piepisties par augstāko vien tādēļ, ka ziņkārība, ir tik pat kaitinošs ieradums kā piepisties par ģimenes statusu. Un, ja izrādīsies, ka cilvēkiem bez augstākās tāda piepišanās ir apriebusies, un tādēļ viņi sāks sevi saukt par "degree-free", grūti iedomāties, kā tas mani, augstākās izglītības junkie, aizskartu vai traucētu.
nu sesijas laikā, pieņemu, visādi varētu gadīties. vai arī es kļūdos un augstākā izglītība ir stipri vienkāršāka nekā bērnkopība :D
bet nu ja par bērniem runāt nevar, izglītību arī ne, naudu, reliğiju, ideoloğiju, politiku arī ne, tad par ko tad vispār drīkst? un, piezīmēsim, es būtu reāli skumja, ja mani augsti izglītotie draugi censtos ar mani runāt videnes līmenī un diespas neieminēties par to, cik kruta ir studēt.
Ja cilvēka mērķis ir strādāt kaut kādā konkrētā profesijā, kur vajag augstāko, tad nekas cits neatliek kā vien pārvarēt tās sesijas. Vai arī izlemt, ka nav tā vērts, un dodies darīt kaut ko patīkamāku.
Par otro rindkopu - kamōn, dauzi vien šitos salmu vīrus pati; runāt, redz, vairs nevarot.
un, ja tu gribi, lai civilizācija darāpo līdz tam, ka tiek atcelta nepieciešamība vairoties, kādam (ne obligāti tev) ir tos bērnus jātaisa un jāaudzina. vēlams,sesijas laikā neizdomājot, ka nahren tos bērnus, var tak nodarboties ar ko patīkamāku. kas arī bija mans punkts.
Vai tu neesi gadījumā sajaukusi cibiņus? Es nekur neesmu rakstījusi, ka gribu, lai tiek atcelta vairošanās.
es to kā minimālo punktu, nevis kā tavējo. nu tb ja tās nepieciešamība tiktu atcelta, tad būtu loğiski bērnkopību uzskatīt par dārgu un dīvainu hobiju
bet visp mani saitriğēja, cik tad ir to profesiju, kurās augstākā tiek pieprasīta ar likumu? jurispudence, medicīna + psihoterapija, pedagoğija, kas vēl? tas, ka "darba devējs ieraksta pie prasībām", jau nu konkrēti būtu uzskatāms par piepišanos, jo ļoti daudz ko var apgūt atsevišķos kursos + pašmācībā.
Piekrītu, ka daudzos gadījumos darba devēji nudien ieraksta "augstāko" kaut kāda muļķīga pieņēmuma augstākā=gudrinieks dēļ. Bet ne jau visos. Un darba sakarā painteresēties, kāda tad ir pretendenta izglītība+darba pieredze man šķiet relevanti jautājumi.
Tas tev nav saviesīgs vakars, kurā tikko iepazītam cilvēkam piepisties, ka, vai, jau 30 un bērniņu/augstākās vēl nav, tak bez bērniņiem/augstākās dzīve ir tukša un veltīga.
es acīmredzami esmu svētīta ar labiem saviesīgiem vakariem :)
par ko runājot, mēs tak kkad sadzersim?
es, savukārt, pamanos apgrozīties visdažādākajās sabiedrībās, tādēļ visādi interesanti komunikācijas gadījumi ir novēroti
par sadzeršanu - es labprāt :)
virsnieki vēl, nu un akadēmiskās pozīcijas tipa asistents, pētnieks
Nu ar inženiertehniskajiem tur ir visādi prikoli, ka autodidakti bez formāla grāda strādā, also akadēmiskā vidē arī gadās, tas vnk ir tīri formāls čakars samaksāt viņam/ uzturēt štata vietu un tā.
Akadēmiskajā arī? Vai tad nav tur noteikts, ka par lektoru nevar bez bak., par docentu - neatceros, vai bija jābūt arī mag., vai varēja tikai ar bak, bet par prof. bez dr. gan nevar.
Tas tāpat kā zin.ist. pētnieks nevar būt bez dr., man šķiet.
lektors/ doc/ prof - tās ir pedagoģiskās tb pasniedzēju pozīcijas, jes, doc un prof vajag PhD
Nu bet storijs ir par cilvēkiem, kas dara pētnieka/ vad. pētn. darbu (tb tiešām reāli dara) un skaitās laboranti, jo grāda nav. Tad top funktierēts/ kombinēts, kā samaksāt, tas ir pietiekami čakarīgi lai viņiem visu laiku brauktu virsū par tēmu ``kad tad aizies nokārtos``.
Akadēmisks amats ir darbs augstskolā, tādēļ arī pabrīnījos par "also akadēmiskā vidē arī gadās".
Darbs zin.inst., kas nav saistīts ar citu izglītošanu, ir zinātnisks amats.
Nu jā, mūsu mazskaitlīgajā arheologu vidē ir viens, kurš strādā muzejā par arheologu tikai ar vidējo izgl., autodidakts. Tiesa, mūsdienās tas gan laikam vairs neietu krastā - paņemt uz pozīciju "arheoloģijas speciālists" kādu bez vismaz jau tapšanas procesā esošu bak.
aha.
un jā, terminoloģijā biju kļūdījies , šitie ( pētnieks etc) saucas zinātniskie
nu, pēdējo, kā mēs zinām, var iešmugulēt tā viltīgi :)
Nu bez bsc iešmugulēties par pētnieku, tā lai sauktos pētnieks laikam nevar, darīt pētnieka darbu - jes, var.
nu vai tad Lielais Darbs nav galvenais?
/also, būtu jauki tak uz Zsv zināmajam personāžam uzdāvināt t-kreklu ar uzdrukātu #degree-free ;)
eeee, uzdāvināt var, tikai vispirms jāiegādājas kaut kas tāds kā hokejistu vārtsarga maska vai tamlīdzīgi
Vobščem kur visā tajā mehānismā [manuprāt] ir kļūda - nav vispār vai ir daudz par maz iespēju cilvēkam tikt pie oficiāla grāda pašmācības ceļā, kā eksternam. Nu tb shēma *aizej noliec exāmenus/ uzraksti darbu un mums pofig kā tu pie tām zināšanām esi ticis - noliec/ aizstāvi un še diploms/ grāds* Tādai shēmai būtu jābūt. Kaut kas drusku līdzīgs ir doktorantūrā, vismaz LU, bet arī sajāts ar bezgalīgām izziņām/ vēstulēm u.c. figņu
"Tādai shēmai būtu jābūt."
+ miljons
ne tikai piepišanās. sorry, bet izklausās, ka neesi (sev vai vispār) pastaigājusi uz darba intervijām. tie, kam ir prasmes, bet nav papīra ļoti bieži netiek pat parunāties, ja vien nav baigi krutā ilgstošā pieredze jomā vai pie konkurentiem. un pohujs, ka papīrs ir, bet ne jomā. labāk lai būtu divi
ir reizes, kad apkopēju nepieņem, jo izvēlas citu ar 2 augstākajām (diemžēl trū storī)
un ja sludinājumā norādīts 'vēlams vismaz ar bakalaura izglītību, priekšroka pretendentiem ar maģistru' tad skaidrs ir tas, ka konkurss ir ķeksītim jo kandidāts jau ir atrasts, bet noteikumi pieprasa izsludināt konkursu
nu tas kvalificējas kā piepišanās, viennozīmīgi |
|
|