Septembris 24., 2015
| 14:25
|
Comments:
formāli laikam nedrīkst, taču es skatos uz latviešu literatūras izdošanu kā uz misiju, nevis biznesu, un pēc būtības pretrunu neredzu
| From: | zhora |
Date: | 24. Septembris 2015 - 17:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Misija ta misija, bet bizness tas ir, jo izdevniecība IR bizness un veikals arī IR bizness. Mēs nedzīvojam sociālismā, kur visi uzņēmumi pieder valstij un tiek finansēti par valsts naudu. Un šeit reāli vienas personas ietvaros satiekas piekļuve valsts naudai, administratīvie resursi un privātais bizness. Alles. Ar to pietiek.
pēc būtības pretruna iestājas divos momentos, nē, trijos
1) ja ar "šķērsfinansējumu" no citas organizācijas apgāds var īstenot projektus, kurus bez tā nebūtu varējis īstenot (vai būtu īstenojis vēlāk), tad tā ir negodīga konkurence ar līdzīga profila apgādu, kurš, rīkojoties godīgi (vai vienkārši neticis pie siles) var izdot mazāk grāmatu vai vispār ir spiests bankrotēt - un nesaki, ka tas ir okei, jo tas otrs hipotētiskais agāds būtu tajā pašā nozarē un tikpat kulturāls, tikai godīgāks. Tb ja šāda situācija tiek uzskatīta par normālu, tad nozare pēc būtības "soda" tos, kas nekrāpjas un nešmugulējas 2) "šķērsfinansējuma" gadījumā uzņēmums/biedrība faktiski tērē naudu, kas tam "nepieder", nu tb nauda "pieder" projektam; ja kaut kas noiet greizi, tad uzņēmums/biedrība iegāžas nevis par savu naudu (shit happens), bet ir notrallinājusi valsts naudu (krāpšana) + jau pats fakts, ka tas šķērsfinansējums ir bijis nepieciešams, nozīmē, ka uzņēmums/biedrība strādā pāri saviem līdzekļiem un riskē ne vien ar savu naudu, bet arī arī visiem saistītajiem kultūras cilvēkiem (t.i., rakstniekiem, tulkotājiem, māksliniekiem etc.), kas šaizes gadījumā vienkārši var nesaņemt naudu, kuru ir pelnījuši. 3) un, kā mēs redzam, ja tas tiek pamanīts un publiskots, tad ir pretīgs skandāls, kas met ēnu uz visu nozari, un nē, nav okei cilvēkiem pārmest, ka tur nav ko skandalēt, jo tas IR gan neētiski, gan nozari kropļojoši. Arī tad, ja viņiem izdosies izsprukt cauri sveikā un tās atskaites/naudu kaut kur izmuhļīt. Plus vēl iekšējā demoralizācija: ja viens apgāds acīmredzami šmugulējas ar naudu, tad kāda ir jebkuram rakstniekam ticība, ka citi izdevēji ir godīgi?
nezinu neko par Ogas situāciju, bet kā citas nevalstiskas kult. iestādes darbiniece "šķērsfinansējumu" saprotu tā - tu iesniedz 2 projektus par līdzīgu summu VKKF. Vienu atbalsta par 100%, otru par 50%. Rezultātus no abiem tāpat gaida par 100%. Tu saproti, ka projektu 2 nevari sataisīt par attiecīgo summu. Protams, vari no tā atteikties un atdot naudu, bet tev liekas, ka projekts 2 ne ar ko nav sliktāks par projektu 1. Projektu 1 var uztaisīt arī par 85% iedotā finansējuma. Tu paņem 15% nost no projekta 1 un iemuhļī projektā 2, un kaut kā vari uztaisīt beigās abus. No vienas puses, tu nedrīksti to darīt. No otras - sastādot tāmi, nav iespējams visu paredzēt, īpaši, ja finansējums tiek piešķirts daudz mazākā apmērā, nekā prasīts.
Nujā, un VKKF noteikti arī ar to rēķinās :(
Lai arī normāli būtu uztaisīt abus, otrajam izmantojot paša vai citu līdzfinansējumu, vai vismaz skaidri zinot, ka tad, ja kaut kas noiet šķērsām, to trūkstošo naudu var kaut kur sakasīt.
60+ tūkstoši šādam šķērsfinansējumam gan man šķiet, ēēē, drusku par ambiciozu.
60+ tūkstoši nebija šķērsfinansējums, bet avanss, kura funkciju Inga B. pamato šādi: "Diemžēl, saņemot valsts finansējumu projektam Valsts Kases kontā, nepastāv iespēja norēķināties elektroniski, kas mūsdienās parasti nodrošina lētākās aviobiļetes un dažādas ieejas kartes, rezervēt izdevīgākus naktsmītņu piedāvājumus, kaut vai elementāri pasūtīt elektrību LV nacionālajam stendam grāmatu tirgos un kopumā iegādāties projektam nepieciešamo, neizšķērdējot valsts naudu nelietderīgi un domājot par to, kā ietaupīt, nevis samaksāt pēc iespējas vairāk komisijas procentos."
emmmm, vispār jau konkrētā summa bija tā, kas bija ieskaitīta Latvju Tekstiem, ne?
plus vai tad nav tā, ka uz to valsts kases kontu viņi uzrāvās, jo pirms tam nebija spējīgi normāli iesniegt atskaites un attiecīgi tas bija kā drošības pasākums?
tev jāpiesakās palīgā uz to revīziju :)
bet man liekas, ka "uzrāvās" viņi uz atsevišķiem kontiem lielajiem projektiem, man vismaz nav informācijas, ka no parastā konta būtu nomainīts uz valsts kases. par Latvju tekstiem nesapratu, kur tas bija?
nu, vkkf jau burkšķēja par to, ka ir problēma ar atskaitēm, stipri ilgi, ja nebūtu problēmu, droši vien nebūtu atsevišķu kontu. tb manuprāt, tas, ka tas viss uzpeldēs virspusē, bija tikai laika jautājums (laika, ko viņi būtu varējuši veltīt tam, lai saņemtos un sakārtotu papīrus).
bet vispār tev taisnība, LT varētu būt kkur sagrābstīta infa, sorrī
paskatoties VKKF projektos, pēdējās lielās summas šajā gadā LLC pienākas šitā: 30 000 par dalību grāmatu tirgos, 40 000 par labu tekstu tulkošanu/izdošanu ārzemēs un 10 000 prozas lasījumiem
30 000 es saprotu, ka varētu būt ielikti kaut kādos aktīvos kontos un tikai daļēji ar pieejamām atskaitēm (nu tb par gada līdzšinējiem vajadzētu varēt atskaitīties, bet ne tūlīt sekojošajiem), bet par tiem 40 000 tulkošanai - tur būtu jābūt ļoti precīziem līgumiem/atskaitēm pretī, un no PL cipara lielai daļai būtu jābūt kontā (jo, pieņemu, liela daļa no šīs summas ir honorāri dalībniekiem, kurai būtu jābūt ieskaitītai, jo PL ir tūlīt, bet nav vēl pamata būt izņemtai, jo nevienam vēl neko nemaksā)
un pie šādiem cipariem, kas staigā apkārt - jo īpaši tad, ja tie staigā apkārt pa privātpersonu kontiem -, nenoalgot grāmatvedi, kas uztur kārtībā atskaites - tā nav tāda kautra taupība iz sērijas "mēs taču visi gribam, kā labāk kultūrai, labāk samaksāsim vēl vienam dzejnieciņam", tā ir nenormāla bezatbildība. un es to saku nevis kā cilvēks, kas var pieteikties revidēt, bet kā cilvēks, kas bez īpaša softa pat ģimenes budžetu nevar sakārtot ;)
lūk, cik zinu, tieši grāmatveža pakalpojumus KKF nefinansē
LLC ir arī citi ienākumi, piemēram, no Latvju Tekstu izdošanas. Attiecīgi daļu ienākumu no LT novirzīt grāmatvedībai (kas viņiem tāpat būtu jādara), kas paņem klāt arī pārējos LLC prodžektus.
| From: | milda |
Date: | 24. Septembris 2015 - 21:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet reāli tad visam pretim ir kādi rēķini, biļetes utt. Nav svarīgi bezskaidras vai skaidras naudas norēķināšanās veids - ja vien nemaksā kādam ļevakā, pretim ir dokuments, kurš pierāda, kur notērēts.
| From: | milda |
Date: | 24. Septembris 2015 - 22:08 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu ja būs, tad labi. Parasti, pat ja grāmatvedim nav iesniegts, kaut kur tak čupiņā bija jābūt noliktiem attaisnojuma dokumentiem pa 60 štukām.
Plus jau vēl ir problēma, ja vienai organizācijai iedotais piķis tiek izmantots citas organizācijas "šķērsfinansējumam"
es arī nedomāju, ka ar "šķērsfinansējumu" bija domāti Mansarda projekti. tā ir tikai teorētiska iespēja - un teorētiska pretruna. bet būtība manā skatījumā tāda, ka vairākus gadus ierobežotu resursu apstākļos ir notikusi produktīva darbība. tīri labi atceros nozari pirms šī briesmīgā interešu konflikta, tīri vai jāsaka banālais "nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara".
klau, bet ja līdzīga tipa shēma būtu, piemēram, būvniecībā, ceļu būvē vai sabiedriskā transporta finansēšanā, tev tas arī liktos pilnīgi okei un "nekļūdās tikai tas, kas neko nedara"?
nu tb ja tev šķiet, ka likumi da līgumi ir figņa kaut kāda, kas nav svarīga, ja pēc būtības viss ir kārtībā (māja uzcelta, ceļš noasfaltēts, tramvaji kursē), tad normāli, fuck the system
ja kultūras nozarei, tavuprāt, pienākas atlaides ētikas ievērošanā, tad gan tas izklausās jokaini
jā, man šķiet, ka likumi ir figņa, kas biežāk traucē, nekā palīdz
nu, pie šāda "fuck the system" līmeņa droši vien būtu ētiski neizmantot likumus, lai dabūtu valsts naudu.
then again, ētika jau arī ir figņa, kas biežāk traucē, nekā palīdz. (hmmm, ja tā padomā, es reāli neatceros nevienu keisu, kad ētika būtu man palīdzējusi.)
bet nu, bija tā foršā anekdote par panku, kuram ir plakāts MAN VISS POFIG, un beigās izrādās, ka viņam ir pofig, kas tur rakstīts :)
| From: | zhora |
Date: | 24. Septembris 2015 - 23:30 |
---|
| | | (Link) |
|
Tev šķiet, ka likumi ir figņa, bet milzīgam cilvēku skaitam ārpus literārās ņemtnes figņa ir kaut kādi sentimenti par misijām, viņiem vajag precīzas atskaites. Un katram sava misija, ja tā tingri ņem. Ja tagad katrs sāks iedomāties, ka viņa misija ir svarīgāka par likumu, kas tad te darīsies. Tas vispār ir super - sākt īstenot savu misiju, apgrozot valsts, tas ir, visu kopējo naudu šā un tā. Tad tā arī vajag uzreiz pateikt - dodiet mums naudu tik un tik un lieciet mūs mierā, jo mēs paši zināsim ko ar to darīt, mums ir misija.
man tiešām nav iebildumu, ja tramvaja naudu iegulda autobusā un pēc tam tiltā. neesmu informēta par naudas izlietojumu ļoti daudzās sfērās un man atliek tikai uzticēties
man šķiet, ka mēs te nešujamies par to, ka tu par to neuztraucies (jo, stingri ņemot, mēs ar šo diskusiju tiešām neko reālu nepanākam un labuma no tās nav nekāda), mēs šujamies par to, ka pēc taviem iebildumiem sanāk, ka, ja tu neuztraucies, nevienam citam arī nevajadzētu. bet varbūt es vnk nepareizi saprotu (nu tb tu skaļi domā un visi iedomājas, ka viņiem tas varētu būt saistoši)
nebiju par to iedomājusies, bet patiesībā tiešām, būtu daudz labāk, ja visi domātu kā es:)
| From: | zhora |
Date: | 25. Septembris 2015 - 00:18 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas jau tā kā komunismā. Bet mēs nedzīvojam komunismā, kur sadala katram pēc spējām, visiem pēc vajadzībām. Mēs dzīvojam kapitālismā, kur katrs piš savu kapeiku, un tādos apstākļos par katru kapeiku jābūt atskaitei un visam stingri pēc likuma. Un komunisma celšana jau arī pierādīja to, ko pierādīja ) visi bija vienlīdzīgi, bet daži tomēr vienlīdzīgāki. Tā ka paliksim tomēr pie kapitālisma un pisīsim kapeiku. Un man personīgi arī visa šī brāļošanās un māsošanās ir pretīga. Nu nav man nekādas kopīgas misijas ne ar vienu no literātiem. Es daru ko es daru, tu dari ko tu dari, sētniece Larisa dara ko viņa dara, un grāmatvede lai dara, kas viņai jādara, nevis tagad te kādi kaut ko misijos un staigās pa valsts naudu kā Jēzus pa ūdens virsu.
From: | (Anonymous) |
Date: | 25. Septembris 2015 - 01:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Pie tam misijas var atrast daudzas un gandrīz visur. Pašdarbības dejošanas un dziedāšanas misija, nacionālās rūpniecības misija, nacionālo sporta sasniegumu misija, nacionālās izglītības misija, nacionālās zinātnes misija, nacionālā tiesiskuma misija, nacionālās lauksaimniecibas misija, integrācijas misija, nacionālās kosmosa pētniecības misija, nacionālās modes misija, valsts aizsardzības misija, vēstures mantojuma saglabāšanas misija, nacionālās būvniecības misija, nacionālās vairošanās misija, nacionālā kurnēšanas un laimē diešanas misija.
Piedāvāju nostādīt ārpus likuma katru, kurš apliecina gatavību piedalīties vismaz vienā no nosauktajām misijām. |
|
|