|
Septembris 24., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 20:37
pēc būtības pretruna iestājas divos momentos, nē, trijos
1) ja ar "šķērsfinansējumu" no citas organizācijas apgāds var īstenot projektus, kurus bez tā nebūtu varējis īstenot (vai būtu īstenojis vēlāk), tad tā ir negodīga konkurence ar līdzīga profila apgādu, kurš, rīkojoties godīgi (vai vienkārši neticis pie siles) var izdot mazāk grāmatu vai vispār ir spiests bankrotēt - un nesaki, ka tas ir okei, jo tas otrs hipotētiskais agāds būtu tajā pašā nozarē un tikpat kulturāls, tikai godīgāks. Tb ja šāda situācija tiek uzskatīta par normālu, tad nozare pēc būtības "soda" tos, kas nekrāpjas un nešmugulējas
2) "šķērsfinansējuma" gadījumā uzņēmums/biedrība faktiski tērē naudu, kas tam "nepieder", nu tb nauda "pieder" projektam; ja kaut kas noiet greizi, tad uzņēmums/biedrība iegāžas nevis par savu naudu (shit happens), bet ir notrallinājusi valsts naudu (krāpšana) + jau pats fakts, ka tas šķērsfinansējums ir bijis nepieciešams, nozīmē, ka uzņēmums/biedrība strādā pāri saviem līdzekļiem un riskē ne vien ar savu naudu, bet arī arī visiem saistītajiem kultūras cilvēkiem (t.i., rakstniekiem, tulkotājiem, māksliniekiem etc.), kas šaizes gadījumā vienkārši var nesaņemt naudu, kuru ir pelnījuši.
3) un, kā mēs redzam, ja tas tiek pamanīts un publiskots, tad ir pretīgs skandāls, kas met ēnu uz visu nozari, un nē, nav okei cilvēkiem pārmest, ka tur nav ko skandalēt, jo tas IR gan neētiski, gan nozari kropļojoši. Arī tad, ja viņiem izdosies izsprukt cauri sveikā un tās atskaites/naudu kaut kur izmuhļīt. Plus vēl iekšējā demoralizācija: ja viens apgāds acīmredzami šmugulējas ar naudu, tad kāda ir jebkuram rakstniekam ticība, ka citi izdevēji ir godīgi?
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |