Septembris 23., 2015
| 14:51
|
Comments:
es joprojām ticu (ceru), ka tā ir vienkārši sapista grāmatvedība. bet piekrītu - 1) vai tiešām ir tik grūti sakārtot grāmatvedību 2) kas notiks tālāk?
nuvot man ir reāli grūti iedomāties, kā var tik episkā mērogā sapist grāmatvedību un jau pie laika nesākt domāt kaut ko iz sērijas "emmmm, varbūt tur tomēr nav viss OK?"
un tur taču būtu jābūt gan valdei, gan revīzijas komisijai, kas acīmredzot arī ir nolaiduši luni. Vai arī es esmu nepareizi sapratusi LLC struktūru?
o jā, šis ir arī mans jautājums - kā var sapist TIK ļoti?
kādu brīdi visi pievēra acis.
nu vot šitais arī ir reāli kreņķīgi/skumji, tipa "cīši lobs cylvāks", līdz beigās...
lai gan pieredze rāda, ka tie, kas ir pievēruši acis, pēc tam ir starp pirmajiem, kas atver acis un burkšķ par to, cik slikts viš bijis
/heh, man ir acīmredzami episki drūms noskaņojums, nevermind
Vispār jau, nezinu, cik sen tur ir tā esošā vadība, bet ikdienā diezgan bieži nākas saskarties ar to, ka ar kultūras jomu saistītiem cilvēkiem, kam uzticēta kaut kādu līdzekļu izmantošana, ne vien nav īpašas sajēgas par naudas izlietošanu kā tādu (projektu organizācija, izdevumu grupēšana un uzskaite, izpratne par to, kādi papildizdevumi ietilpst projektos), bet arī nav nekādas izpratnes par valsts naudas tērēšanas specifiku: iepirkumu organizācija, lietas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, un tamlīdzīgi.
Viens pats grāmatvedis tur reti ko var izdarīt (nu, labi, teorētiski var, bet tad viņam jābūt entuziastam, kurš ir ar mieru nevis vienkārši darīt savu darbu, bet vēl apmācīt cilvēku tādās lietās, kuras viņam pašam būtu jāapgūst, ja reiz uzņēmies vadīšanu).
Varu tikai piekrist, bet plusā vēl ir tas, ka pie mazām naudām ļoti daudz kultūras organizācijas nodarbojas ar visādām pelēcīgām mahinācijām, bīdot par vienu projektu saņemtās naudas uz citiem projektiem utml. Turklāt grāmatvedība mēdz būt arī tas punkts uz kuru cenšas ietaupīt.
Var jau būt, ka nojēga par grāmatvedību maza, taču interese par naudu ir gana liela, tb darbošanās kādā šaurā sfērā, manuprāt, neko īpaši neietekmē indivīda ētiku un morāli.
Atminos, ka kad ņēmos ar tām plakātu izstādēm - aber zīmējām tāpat vien, jo pašiem tā štelle patika, - tad interese no visādiem kultūrtrēģeriem bija tieša: te varēs naudu taisīt! Un arī manai laulātajai pēc pabūšanas par auditoru mākslinieku savienībā, ilūzijas par mākslas un kultūras nesaraujamo saistību ar ētiku un morāli krietni vien pašķobījušās.
Grēcīgs tas lopiņš, ko par cilvēku dēvē, neatkarīgi no tā, vai viņš klozetpodus liek, Saeimas komisijā sēž vai dala kultūrai paredzētos pabalstus. |
|
|