Septembris 16., 2015
| 22:29 "Ir patiesi dīvaini runāt par godīgumu šādā skatījumā, taču jau a apriori uzklausot un pieņemot jebkura skaļuma pārmetumus par tikko aprakstīto procesu primitivizēšanu, šī teksta autors vēlreiz vēlas uzsvērt, ka, nebūdams spējīgs bez koķetērijas palūkoties uz sevi, autors arī savus raksturus veidos idealizētus, atlasot to īpašības vēlamajā izteiksmē, lasi - skatītājam neatpazīstamus."
- nē, Lauri Gundar, neviens tev nepārmetīs procesa primitivizēšanu - tomēr tev varētu nedaudz pārmest to, ka pareizā "a priori" vai tizlā "apriori" vietā tu lieto nākamā līmeņa terminu "a apriori"
|
Comments:
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2015 - 22:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Man tie autori sajuka, tur ir ``šī teksta autors`` un tad vēl kaut kāds raksturu autors un vai tas ir tas pats autors, autors viņu zina...
nu es atšifrēju, bet tikai tāpēc, ka zinu, ko viņš grib pateikt, nu tipa "ja tu neesi spējīgs fiksēt sevī savas rakstura īpašības, tad arī nespēsi tās sajēdzīgi uzrakstīt", kas tā arī ir, protams. bet nu pat man prasīja minūti saprast (plus piecas minūtes skraidīt apkārt un klaigāt par to "a apriori")
(viņš, protams, padara situāciju daaaaudz vienkāršāku, anglisko terminu "characters" tulkojot nevis kā "darba varoņi", bet kā "raksturi". Principā varēja izmantot arī trešo nozīmi, t.i., "rakstzīmes" :))
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2015 - 23:17 |
---|
| | | (Link) |
|
:D
also skatītājam tb lasītājam neatpazīstama rakstzīmju virkne, nē nu labi joks - ar sapūlēšanos jau var saprast laikam.
| From: | iive |
Date: | 16. Septembris 2015 - 23:51 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu jā, bet "varoņi" ir problemātisks apzīmējums, tāpēc, ka latviešu valodā pirmajā nozīme tas ir cildenais, episkais varonis, kuru mūsdienās neizmanto. Personāži, tēli, raksturi - tas jau ir tuvāk un katrs bonusā uzsver kādu aspektu (personāžs kā drusku tipāžs, tēls kā ietilpīgs ne vien psiholoģiski, bet iekšējā universa zīmēs, raksturs, kā well gundariskās gribas izpausme).
Es par šito esmu daudz domājusi :) Praksē jau es izmantoju visus šos vārdus, bet, ja es ieviestu vienu "oficiālo" terminu, tad droši vien tas būtu "varonis".
"Varonis" alternatīvā nozīme ("labais varonis") ir apskaidrojama trijos vārdos un pie tam nav tik ļoti off - nu tb pat Kangars ja ne ir varonis, tad tiecas par tādu kļūt, gan tikai pats savā stāstā - galvenais, ka tekstā nav mulsinoši. Pateikt "galvenais varonis ir gļēvs preteklis" izklausās disonējoši, bet ne nesaprotami, un praksē vārds "varonis" pamatnozīmē tiek lietots pietiekami reti. "Personāžs" - man personiski šķiet neizrunājams un tīri dramaturģisks termins, un, kā jau tu mini, nešķiet, ka tam būtu kaut kāds dziļums "Persona/darbojošās persona/personība" - vispār normāli termini, būtu apsverami kā alternatīva, bet "manā romānā darbojas sešas personības, galvenā personība ir māte" izklausās reāli anāli (dramaturģijā gan es droši vien tieši to arī lietotu) "Raksturs" dublējas ar actual raksturu (nu tb pateikt "izstrādā savu raksturu raksturus" izklausās samudžināti; plus vēl varonim ir jāizstrādā daudz kas vairāk nekā raksturs) "Tēls" savukārt dublējas ar valodas tēlu/tēlainu valodu/etc, izmantoju, bet ne visur.
varbūt tas tā tekstuāli atspoguļo šī teksta autora izveidotā neidealizētā rakstura īpašību - satraucoties, kad jāsaka svešvārdi, stostīties, nu tur: a-a-a-apriori
| From: | tvarj |
Date: | 17. Septembris 2015 - 09:12 |
---|
| | | (Link) |
|
uz veselību! |
|
|