nekaadus alkoholiskos dzeerienus lietojusi nebiju un par to arii bezgala priecaajos, jo ar skaidru praatu biju pirmaa, kas tajaa mashjiinaa pajautaaja,vaij visi dziivi. Bet braucaam labi, pa celjam eedaam pilnpiena maiziites un es biju galvenaijs diidzejs: paguvu nomainiit cjetrus Madaras diskus, vienu tikko atrasto jauno Bjorku un pie Zasas uzlikaam manu miiljaako Latbijas 80. gadu hitus. Skaneeja Ziiliite un peec tam - vaij ar to tev nepietiek? Nu taa ir taa dziesma par divaam aciim, kas mirdz un sirdi, ar kuru tacju jaapietiek. Uz zemes celja uzbraucaam pavisam nemanaami, veel pa logu pamaaju Zasai, kur blakus notika zaljumballe. Es pat nezinu, cik raadiija laiks un cik raadiija aatruma stabinjs, bet Madaras `O-ou` sjoreijz nebija prieka peec. Lidojumu es pavadiiju ar vienu domu - kaa mees piezemeesimies. Neviens nekliedza, neraudaaja,jo nepaspeeja un bijaam jau nolidojushji peec veelaakiem meeriijumiem 16 metrus, apmetushji divus kuulenjus, sagriezushjies vairaak-kaart-otraadaak un piezemeejushjies gravaa uz kokiem. Salonaa dega gaismas un aizvien skaneeja - gar loga ruuti, pam pam, jo manaa dveeselee taa shkjiet...Vaij visi dziivi? Tim, gaat het goed. Tim! Es negalvoju, ka to teicu saprotamaa holandieshju valodaa. Krustteevs peec 3 minuuteem bija klaat, vieniigais, kas veestiija par negadiijumu, kameer staaveejaam otraa celja pusee, bija krustmaates paasistaijs deguns, idiotisks apjukums un zjilbinoshja tumsa. Bailes vairs nebija, jo, skatoties, uz kuru pusi atrodas muusu brauciena meerkjis, paaris metrus no muusu piezemeeshjanaas vietas ieraudziiju akmenju gravu, kas vareeja muusu triecienu padariit saapiigaaku un ar neatgrezieniskaakaam sekaam, ja vien viss butu noticis nieka paris metrus vairaak uz dienvidu pusi. Skatoties uz saplacinaato mashjiinu graavii, savaam aciim neticeeju nedz faktam, ka no sjaadas mashjiinas vispaar ir iespeejams izliist dziivam aaraa, nedz arii tam, ka viens no sjiem cilveekiem, kas ir izliidis, esmu es pati. Tagad ieliidaam izsleegt muuziku. Kokaa paakaarsuhjos atradu savu usb atminjas karti. panjeemu. Man liekas, ka tieshji tad ieraudziiju pirmo zvaigni, kas nokrita tajaa vakaraa. Taalaakaijs vairs nav svariigi - nedz tas, ka zilumu, mazas bruuces un saraavumi tajaa bridii nemaz nesaapeeja, nedz tas, ka policija lika raudaat vairaak nekaa viss iepriekshj notikushjaijs, pret riita pusi zvaignes jau nozuda un atlikushjo nakts dalju pavadiiju izdzerot vecmammas balzaama kraajumus un tukshjojot kaut kaada salda dzeervenju likjiera pudeles. Nekaada dzive man gar aciim neraadiijaas, man tikai ljoti gribeejaas labi piezemeeties. Naktii guleeju bijushjajaa vecaa teeva istabaa, vai tas dzeerveju likjieries pie vainas vai veel aiz vien - sasjutums, bet es nedz murgoju, nedz slikti guleeju, trauceeja tikaj paaris uzmaaciigas mushjas. Tikai peec paaris Rummy club partijaam un zirnju eeshjanas vecmammas daarza vagaas, saaka paraadiities vakardienas sekas. pat ne emocionaalaas - puni, bruuces kaajaas, muguras saraavumi un saapes sprandaa, bet jociigi - arii par tiem es priecaajos. Our third name is lucky.