Maybe*

Ziniet, man ir tāaaa apnicis rakstīt kaut kādus tur negatīvos postus šeit, bet tā nu ir sanācis, ka lieliskais pavasara mēnesis maijs, kuram pēc visiem kritērijiem vajadzētu būt MANAM mēnesim, ar lielo M, ir tik jobans, ka es varētu tagad te tūliņ izkāpt pa savu trešā stāva logu. Tikai tad vienīgi mani ieliktu psihenē par pašnāvības mēģinājumu, jo šeit nomirt ir vienkārši nereāli. un nē, es negribu mirt.

 

( Bet vienalga nāvīgi. )

Diez kas ir labāks - es vai pudele?
Dažreiz tā iesāpās ne no kā. Vai tomēr no kaut kā. Es zinu, ka vainīgs bezmiegs un n'tās treniņstundas, bet vienalga, piere saraukta, sirds nemierīga. kā vecajos labajos. Rītdiena būs, cerams, gudrāka par šodienu.
ps. ja man ir panika no iesprūšanas džemprerī, tad padomājiet, kas notiek ar mani liftā. Apstopētā.

var jau dzīvot arī zem tilta kastē. dažreiz šķiet, ka tur kāds var būt laimīgāks.
mani vajag izručīt no šitās bedres, tas vairs nav smieklīgi, tiešām.

Ja man pirms tam gribējās sev kaut ko nodarīt, tad tagad es gribētu, lai man būtu atņemta spēja just un mīlēt, jo man tik fakin ļoti sāp tagad. es zinu, ka izdzēšana no darugiem.lv ir tāda muļķīga padarīšana, bet es nevaru, viekārši nevaru uz viņu vairs skatīties. es tā viņu dievināju..akmansDievs. es esmu tik nožēlojama, tik ļoti. es viņus abus tik ļoti ienīstu tagad. tieši tas pats variants, kas pagājušā (2007.) gadā.

 

( 2007.gada 22.dembra ieraksts: )

Lūdzu, nošaujiet mani kāds.
kāpēc man atkal ir jāmokās. pilnīgi tas pats, kas agrāk.
es Tevi tik ļoti ienīstu un tik ļoti dievinu!!

ja 5dienas ballīte ir perfekta, tad nākamā diena 90% gadījumu ir arī laba. mans vakars ir izvērties par raudulīgu sērošanu.

 

( Raudulīgā sērošana. )

Pulkstens ir gandrīz pusčetri. Es ēdu rudzu rikas šķēlītes, dzeru persiku ledustēju, skatos jau kuro sex and the city sēriju, nosūtīju bēdīgu sms savam, nu jau bijušajam puisim un raudu par visu, ko viņam esmu nodarījusi. Es nejūtos labi ne tagad, ne tad. Es neko nesaprotu. Es izjaucu viņam dzīvi un nu jaucu savējo.. Vēl palikušas četras stundas, lai gulētu. Darīt tā?

 

( Sorry, baby, it's not you, it's me. (or not) )

ēeu, man tagad gribētos raudot skriet pa brīvības ielu, jo kā gan es varu te dzīvot, ja man nav brīvības? tad nejau vecais, labais -ielas ir, brīvības nav.-
bļeģ. bļēeeģ.

No laimes nelaimē. Cik īsa gan ir tā robeža, kad acis var spīdēt un skraidīt apkārt kā saēdusies paradīzes ābolīšus, līdz tam, lai tas viss nomāktu tik ļoti, ka gribas rokas nolaist līdz zemei un, acis nepaceļot, izslīdēt cauri pasaulei. Tā lai neviens neredz, neviens najautā, neviens neievēro. Cik ļoti es šobrīd ienīstu sevi. Ja es sistu pa boksa maisu, es uz tā uzliktu savu bildi. Lai nožēlojamie cieš un mokās.

Neveiksminieku dienas turpinās - es tikko sev uz baltas pidžammiņas uzmetu tumši lillā nagu laku un pēc tiem, pie reizes, apgāzu acetona pudeli gandrīz uz klaviatūras. Manas sex and the city sērijas nebūt nekačājas, man rīt nebūs mašīnas, taču pirmās 2 stundas ir algebras, mans saidkiks un mājās un es tajā jobanajā iestādē mirstu nost, man jau kādu nedēļu sāp kakls un es jūtos nedaudz švaki, 3dien netieku uz basketbolu, jo ir atkal treniņš un kaut kāda joga, vēl pie tam, es šonakt ilgi neaizmigšu, tātad, rīt nevarēšu piecelties un, Dievs pasarg, nokavēšu, man ir apnikusi mana pleijliste, bet nav no kuriens izraut jaunas dziesmas.
You're young until you're not, you love until you don't, you try until you can't, you laugh until you cry, you cry until you laugh. Tā tas ir, un tā tam būs būt. man nekad nekam nebūs būt.
es eju ielēkt upē.

kā reiz diena man - viena mājās, slikts garastāvoklis, esmu ieritinājusies gultiņā ar datoru klēpī, tēju un žurnālu + grāmatu pie sāniem, esmu apēdusi padaudz balto šololādi un man vēl protams ir banānu lāsēns. kā tad bez tā, tas jau mans zīmīgākais dzēriens. es tik ļoti gaidu, kad man būs dzimšanas diena, bet tajā pašā laikā nemaz negribu, lai tie cipari mainās. jo tālāk, jo trakāk. tētis teica, lai šodien eju bungas spēlēt, bet man patiešām negribas. lai gan vēlāk varētu aiziet izdauzīt dusmu un bēdu pretīgo sajaukumu. tas patiešām palīdz. nu vot. man tik ļoti patīk šobrīd tas, ka es esmu viena mājās. man patiešām dažreiz gribas šādus brīžus, bet man ir tik kompakts dzīvoklis, ka nekur nevar patverties vienatnē. izbaudu māju vienatnē. laikam vīraks jāiededzina, jo tā jau mana 2ā vājība, tūliņ aiz lāsēna. un vēl - joki jau paliek joki, bet tas, ka es aizmirstu, ko pirms 20sek esmu domājusi un teikusi nemaz ar nav vairs smieklīgi, jo mazums, kādā sasodīti svarīgā dzīves situācijā es aizmirsīšu pati savu vārdu un adresi! un no dejošanas man ir zilumi un spranda sāp. un stulbās debesis ir apmākušās un saule spīd nenormāli maz un man šķiet, ka es TŪLIŅ VNK VARĒTU EKSPLODĒT!! ienīstu savu sasodīti debīlo garastāvokli!! un neviens man vēl aizvien nav izdarījis to, ko es vēlos.. ļaušu pašiem uzminēt, ko. Un kad kāds beidzot iedomāsies par mani, tad es pateikšu paldies. ļoti lielu paldies. 6nedēļas, 32 dienas un vasara sāksies.
paldies, par neko. good bye and good luck!