No laimes nelaimē. Cik īsa gan ir tā robeža, kad acis var spīdēt un skraidīt apkārt kā saēdusies paradīzes ābolīšus, līdz tam, lai tas viss nomāktu tik ļoti, ka gribas rokas nolaist līdz zemei un, acis nepaceļot, izslīdēt cauri pasaulei. Tā lai neviens neredz, neviens najautā, neviens neievēro. Cik ļoti es šobrīd ienīstu sevi. Ja es sistu pa boksa maisu, es uz tā uzliktu savu bildi. Lai nožēlojamie cieš un mokās.
feeling: |
 bitchy |