Maybe*

kā reiz diena man - viena mājās, slikts garastāvoklis, esmu ieritinājusies gultiņā ar datoru klēpī, tēju un žurnālu + grāmatu pie sāniem, esmu apēdusi padaudz balto šololādi un man vēl protams ir banānu lāsēns. kā tad bez tā, tas jau mans zīmīgākais dzēriens. es tik ļoti gaidu, kad man būs dzimšanas diena, bet tajā pašā laikā nemaz negribu, lai tie cipari mainās. jo tālāk, jo trakāk. tētis teica, lai šodien eju bungas spēlēt, bet man patiešām negribas. lai gan vēlāk varētu aiziet izdauzīt dusmu un bēdu pretīgo sajaukumu. tas patiešām palīdz. nu vot. man tik ļoti patīk šobrīd tas, ka es esmu viena mājās. man patiešām dažreiz gribas šādus brīžus, bet man ir tik kompakts dzīvoklis, ka nekur nevar patverties vienatnē. izbaudu māju vienatnē. laikam vīraks jāiededzina, jo tā jau mana 2ā vājība, tūliņ aiz lāsēna. un vēl - joki jau paliek joki, bet tas, ka es aizmirstu, ko pirms 20sek esmu domājusi un teikusi nemaz ar nav vairs smieklīgi, jo mazums, kādā sasodīti svarīgā dzīves situācijā es aizmirsīšu pati savu vārdu un adresi! un no dejošanas man ir zilumi un spranda sāp. un stulbās debesis ir apmākušās un saule spīd nenormāli maz un man šķiet, ka es TŪLIŅ VNK VARĒTU EKSPLODĒT!! ienīstu savu sasodīti debīlo garastāvokli!! un neviens man vēl aizvien nav izdarījis to, ko es vēlos.. ļaušu pašiem uzminēt, ko. Un kad kāds beidzot iedomāsies par mani, tad es pateikšu paldies. ļoti lielu paldies. 6nedēļas, 32 dienas un vasara sāksies.
paldies, par neko. good bye and good luck!