Tikko saskatījos The secret life of mary margareth un atkal ļoti sadomājos par visādām svara zaudēšanām un tā. Es nesaprotu, tiešām ne, kāpēc es sev nekad neesmu likusies glīta, nekad neesmu sev patikusi. Varbūt tieši šī iemesla dēļ, man tik svarīgi ir atrasties uzmanības centrā un saņemt kaut kādus uzmanības apliecinājumus. Bet kur gan tas der, ja es pa gandrīz 19 gadiem neesmu atradusi to, kā dzīvot harmonijā ar sevi. ps. jau otro/trešo dienu gribas raudāt par visu. Man ir tik šausmīgs pārgurums, kāds sen nav bijis. neesmu pīpējusi jau otro dienu. Artūrs nav jau 5to dienu. Tagad es ļoti gribu abus, jebal. tikai tāda sajūta, ka mani negrib neviens. Bet tas ir tikai šodien, būs jau labi.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 8. Maijs 2009, 16:32, citoplazma commented: oi, kā es tevi mīlu! lai arī tu būtu tā kā tas mans mājdzīvnieks, kurš tapa šodien bioloģijā. tu esi skaista un vienreizēja! :* |