Mans mācāmais ir mazs puika ar teļa acīm, kurš uzskata, ka disciplīna ir kaut kas tāds ko veci onkoļi liek uz maizes, kad jāpiekož siļķei. Ierodas ap 12-13, ja vispār ierodas un tāpat visus zīmēšanas darbus uztic man, jo īpaši nemākot.
Pati jau arī neesmu diži punktuāla, taču nejau man te būs jāstrādā un ne jau manis dēļ kāds ir palicis ilgāk strādāt, nekā vajadzētu.
Iesaku puiku norīkot par manu privāto sekretāru, kas man taisa kafiju un nes garšīgumus no virtuves par savu karti.