Kad apguļos gultā, es mēdzu aptvert, ka patiesībā esmu bāla un neizteiksmīga. Es tikai pārnēsāju uz savas ādas kaut kādas dzīves kā tādas slimības. Kad tas viss uz mirkli aizplūst, paliek tikai tukša paplāte.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Man ļoti patīk šī tukšās paplātes sajūta. Tajā es jūtos kā guļot uz muguras ūdenī, varbūt pat straumē.