hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2006-03-09 19:03:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Alpinestars - Burning Up

Es dzīvoju kā metro vagonā. Anonimitāte attiecībā pret sevi. Īsi, aprauti teikumi kā nevērīgi nomestas lietas. Kāds jauniešu humorseriāls četros pēcpusdienā. Žēl, ka es neesmu viņi. Kad satumst, sāk kļūt pat pārāk labi.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2006-03-10 12:13 (saite)
kad satumst, jā. tāds dīvains miers iestājas pat visriebīgākajās dienās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2006-03-10 12:33 (saite)
Jā. Tumsa vispār ir ļoti ērta- rada tādu sajūtu. Jau gadiem cenšos saprast, kādēļ. It kā cilvēkiem parasti patīk pozitīvā/saulainā dienasgaisma, bet mani tā vienkārši apdullina, un es jūtos kā medūza, iemesta karstās smiltīs (vispār jau es nezinu, kā jūtas medūza, iemesta karstās smiltīs).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2006-03-10 13:46 (saite)
man mazliet savādāk. tā pozitīvā sauels gaisma ir vairāk vai mazāk ok. bet tā neskaidrā blāvā pusgaisma dienas vietā rada saju'tu, ka esmu sapinusies vates iepakojumā vai tml, un netieku ārā. laikam man patīk kontrasti. gaisma vai tās neesamība. tīras, skaidras lietas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?