hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2006-02-24 15:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Žalūzijas. Sakrokota, izmīcīta gultasveļa. Cigaretes dūmi, kas saplaisā uz augšu gaisā. Pelēkas gaismas ēnā notiek diena. Varbūt arī kaut kāda atsvešināta dzīve. Nejauša, bet pašsaprotama.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

 

Dzīve vienmēr ir kaut nedaudz apputējusi, sasmakusi, apsūbējusi. Tāda paburzīta. Vienmēr. Tā nekad pilnībā nenoskaidrojas.

 

Visi šie kadri atgādina pusnomoda sapņus. Varbūt es guļu dzīvē kā nomesta āda- balta, nedaudz samtaina, skaista, bet nevajadzīga. Esmu iekšā savā ķermenī, kas mirkst bezkrāsainā gaisā, tomēr tai pat laikā manis te nav.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]g_sch
2006-02-24 15:43 (saite)
pietiek, ja viens mirklis, šis pats, ir kristāldzidrs un spilgts, tad jau nekas, ka nākamais miglā tinas,,,

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2006-02-24 17:13 (saite)
Un ietin arī iepriekšējo :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?