Nodevīgi sāp acis. Sēžu šeit kādas pāris stundas un jūtu, kā pamazām nobrūku. Galvas saturs neglābjami šļūk uz leju. Sākumā iebrūk kaklā, tad barības vadā un nupat jau ir ticis līdz kuņģim. Pēc tam sekos zarnu trakts, līdz visas manas domas būs kāju pirkstgalos. Varbūt laiks ietīties halātā un apaut pieskaņotas, pūkainas čības, un gultā lasīt Divdesmitā gadsimta sapņu vēsturi. <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />