nu tā
es par Tevi domāju. tas ir. iedomājos ik pa laikam. par iespēju piezvanīt. uzrakstīt sms. rakstīt vēstuli. es rakstu to (nolāpīto) vēstuli jau vairak kā mēnesi. jeb nerakstu būtu pareizāk(?). man te. jā. es vispār maz rakstu. kādam. vai vispār. diezgan maz jā. nu komentu Tev, piemēram, vai vēl ko. pat neatceros, kad tik maz būtu rakstījusi. bet zini, es toties atminos. nu tas ir. pievēršos kādam atmiņu posmam. laikam pirms gada. vai tieši pirms gada. es atceros laiku pirms gada. nu to dienu, kurai gads apritēja vakar. pareizāk, tās dienas vakaru. vienpadsmitā novembra krastmalu ar daudzajām nu jau izdegušajām svecītēm. es šogad arī gribēju tur būt. tikai nebiju. skatoties vakar vakarā ziņas es pēkšņi atcerējos, cik ļoti gribēju tur būt šovakar. laikā pēc pūļa izklīšanas. skaisti tur ir tajā laikā vienpadsmitajā novembrī. un kopumā par laiku pirms gada. bet to es varbūt uzrakstīšu vēstulē. es ceru. ko vairāk par laiku pirms gada. es ceru, ka uzrakstīšu. ka izzīdīšu no sevis to rakstīšanu. aha. sveika :)