Atceros, kā vakar smēķēju pēdējo cigareti, izkārusies pa logu. Necaurredzamā tumsā spīd tikai divas kaķa acis kaut kur uz ielas. Izvalbītas, vērīgas un spožas pogas nakts melnumā. Dīvaina sajūta. Plēsēja skatiens tukšumā. Eksistēšana vienmēr aprobežojas tikai ar eksistēšanu, rakstīja Sartrs. Es aizveru logu un eju gulēt.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Pamostos sarkanos palagos un īsti neko nezinu. Tikai katru dienu sakošļāju saldu C vitamīna tableti. Tā sadzen mutē siekalas, slīd lejā pa barības vadu un pasargā mani no sīkām saslimšanām. Ieguldījums eksistencē. Staigāju un riju siekalas, kas, saldās garšas izsauktas, gāžas mutē vēl un vēl.