Kaut kas liktenīgs ir laikā ap astoņiem/deviņiem vakarā. Vienmēr. Kad uzvārās ūdens puslitra tējas krūzei, un tu rāmi pieber divas tabletītes cukura aizstājēja. Un tu rāmi pieber divas tabletītes emociju aizstājēja… Un tu rāmi… Viss jau ir beidzies, diena sen ir izslīdējusi tev caur plaukstām kā mikla, gluma čūska, bet laiks turpinās. Un tēja nedziest, bet tik ļoti gribas dzert.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />