hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-08-03 21:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Air - Biological

Cik kluss te ir vakaros. Un manās asinīs plūst rudens. Un debesis aiz eglēm ir tādas iedzeltenas. Skatoties liekas, ka esmu kalnā, pilnām plaušām svaiga gaisa, pašā, pašā kalna galā, un vienīgais ceļš ir lidot lejā. Kā laimes augstākajā punktā, kad kāds smaida kaut kur blakus, un tu esi tik ļoti iekšā, beidzot patiešām kaut kur. Tad viss beidzas.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2005-08-05 11:39 (saite)
Un lija visu nakti, kad aizgāju gulēt ap sešiem no rīta, lietus vēl nebija beidzies, tikai tagad, pamostoties spīd saule. Jūtu līdzi par izmirkšanu, es lepni pārvietojos ar vecmodīgu lietussargu, lasot ābolus, tikai kājas samirka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]aanticulturee
2005-08-05 13:06 (saite)
Mmm, lasīt ābolus. Es pēc atvaļinājuma esmu bijis laukos tikai vienu dienu; varbūt brīvdienās atkal vajadzēs izbraukt kaut kur ārā....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-08-05 13:16 (saite)
Lasīt ābolus ir kaut kā ļoti labi, kaut kas sens un nomierinošs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?