Pēdējā kafijas krūze deviņos vakarā, lirisks piesardzīgums kustībās (nemirsti, maita, nemirsti), sapņu nav. Mans cietums ir no saules atspīduma kokos un sausu zaru spoguļattēla loga rūtīs. <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

P.S. Vēlētos vienmēr malkot esību lēni kā tēju un klausīties šo dziesmu, iestigusi pēclietus laikā.