hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-06-12 00:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:A Perfect Circle- Gravity

Melnais balzāms ar upeņu sulu ir labs dzēriens šai dzīvei. Tumšs un biezs. Šis dīvainais sapnis. Kad mēs ejam, sweetness. Pa necaurredzamu pilsētu naktī. Ar pāris (kokteiļu) patiesībām. Uz lūpām. Zvaigžņu vairs nav. Tikai spalgas soļu atbalsis. Un mēs esam miruši, sweetness. Tik ļoti, ka dzīvākas ir pat kailās debesis. Apstāsimies te. Pie šīs notekcaurules viss beidzas. Pirms paspējam vēl kaut reizi būt tik nežēlīgi laimīgi/nelaimīgi.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]veina
2005-06-12 01:46 (saite)
man šķiet, tā iešana ir mūžīga, un miruši mēs arī esam mūžīgi, un vējoprōjām neizdodas apstāties pie tās notekcaurules, varbūt tikai lēnāk iet, iluzori

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2005-06-12 01:51 (saite)
Tā ir. Saldās notekcaurules vilinājums sīvā vasaras naktī. Šis būtu labs gadalaiks, lai apstātos, bet ar iešanu mūždien ir tā, ka grūti noticēt, ka pastāv kaut kas ārpus aizvien jaunu soļu speršanas, šis process ir tā ievilcis sevī...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?