Un te nu tu esi- uz naktsskapīša neizdzerta viskijglāze, sārts, piesātināts ievainojuma aplis uz kājas, neuzbāzīgs raudiens, norīts dziļi, dziļi acīs. Tu apsēdies krēslā un padzeries savas pilnīgi fiziskās sāpes no pilnīgi fiziskā ievainojuma, jo zini- tas ir vienīgais, kas patiešām ir. Pašreiz. Un vakar. Un rīt.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />