Topošās vasaras pažobeļu vējš un saulainu pēcpusdienu saltais lētums. Mierīgi norīts malks baiļu loga rūtī ieraudzīt pārāk daudz vientulības. Es te guļu un vēl nedaudz ceru, ka tu uz manas izdzēstās ādas uzrakstīsi jaunu pagātni, jaunu dzīvi, citas acis, kas skatās kokos. Tā jau mēs visi mēdzam gaidīt, vai ne… gaidīt, kad šī lēni slīdošā dzīvesdziņa ļaus mums pārrakstīt līdz riebumam labi zināmos stāstus…<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Kafija un cigaretes. Un bezjēdzība.