Naktī, kamēr es redzēju vienu no tiem nepatīkamajiem pēdējā laika sapņiem, dzīve bija uz brīdi piecēlusies no gultas un aizgājusi līdz galerijai, pārkrāsojusi pāris gleznu. To es atklāju no paša rīta, dzerot pirmo kafijas krūzi, bet mani tas nemaz nepārsteidza. Ar laiku cilvēks aprod, ka bez viņa ziņas pārbīda viņa mēbeles, un vairs necer uzošņāt mājupceļu kā suns pēc sava urīna smakas. Nē, viņš tad nostājas miera stājā, acis grīdā saspraudis, un padevīgi uzklausa savas jaunās lomas aprakstu.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Nebūs nekas grūts. Nevajadzēs veikt akrobātiskus lēcienus virs zvēru bedrēm vai censties noturēt līdzsvaru uz trausla diedziņa. Būs tikai jāgrib kaut kas, ko nemaz negribas gribēt. Parastais stāsts.