Tumsnējās dienas ir aizlidojušas. Labrīt, man salst. Tagad viss ir kā pēc pirmās rudens salnas. Gaiss nedaudz pārvērties. Nav vairs draugu. Ir tikai cilvēki. Cilvēki sēž uz palodzēm, cilvēki iet pa ielu, cilvēki čukst sevi klausules otrā galā. Cilvēki tik skaisti kā sapnis. Un ceļas lēna, auksta migla pār apsarmojušiem zāles stiebriem. Es stāvu un skatos- kā senā pasakā.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />