hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-04-13 15:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Smashing Pumpkins- Blank Page

Ļoti bieži es biju redzējusi sevi stāvam tajā vecajā, apaļajā stikla verandā, kamolā sakņupušajā labirintā bez nevienas ejas. Visu ziemu apsūbējusī stikla bumba bija mani vizinājusi, veļoties pa kupenām, puteņiem un atkušņa atsegtajiem rudens lapu sārmiem. Visu ziemu manai verandai nebija ne durvju, ne atveramu logu. Bet es nepūlējos tikt laukā, es pārāk skaidri nojautu, ka nekā cita bez šīs caurspīdīgās stikla telpas nemaz nav. Halucigēnais iestiklojums bija man rādījis tikai dīvainas īsfilmas, un es tās biju pieņēmusi ar stoicisku neatlaidību.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Vēl vakar mēs bijām riņķojušas uzšķērsto ilgu zemē, un kaut kādas ķēmīgas strēmeles bija lipušas mums pie sejas, es vēl biju teikusi, ka man ir žēl... Bet tagad stikla labirints attapās piekusis un piestāja ceļmalā, ieauga tajā dzeltenajā mājā tur- pretī pasaulei. Pēkšņi uzradās durvju aile, vaļā atsprāga augšējais vēdlodziņš, un es pieplaku stiklam, ieelpojot pavasara trauslo vēju, zemes atsaluma tvaikus un pirmo odu asinskāro badu.

Pa ceļu garām gāja divi tantuki puķainos lakatos un nesa plēvēs satītas rudens lapu atliekas, debesīs cēlās ugunskuru dūmu strūklas, dziedot rekviēmu nonāvētajai ziemai. Gaiss smirdēja pēc dzīves, tās dzīves, kas iegravēta cilvēku ķermeņu sulās: sviedru lāsēs uz sarauktajām pierēm, pūžņojošajos ievainojumos uz ādas un dzimumaktu izdalījumos saburzītajos palagos. Kaut kur tālumā no kapsētas atplūda arī no zemes dzīlēm izcelto smilšu sasmakums, vīstošo ziedu inde.

Es ilgi laku gaisu un nevarēju vien atdzerties. Pat tad, kad bija jau par daudz, es aizvien vilku nāsīs šo smārdu, šo pārspīlētā dzīvīguma šķebinājumu, kas varēja piemist tikai pavasarim.

Man reiba galva, bet es riju un riju, līdz smaržu jūklī sāku atšķirt tikai viņa saldumu sev aiz muguras. Es nepagriezos, mēs klusējām. Un es saodu arī savu saldumu. Gaiss piesūcās mūsu rūgtuma. Stikla veranda atsāka ripot, aizaudzējusi durvju aili un aizsitusi ciet vēdlodziņu. Tuvojās vasara, un īsfilmas kļuva dedzinošākas.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cecex
2005-04-13 18:18 (saite)
vai domaaji par to, kaa nokljuvi telpaa bez nevienas izejas?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2005-04-13 18:29 (saite)
Man tur atvērās acis... Es nedomāju šo bez-izjeu, kā burtisku bez-izeju, tās ir nedaudz citas robežas, kuras mums visiem piemīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cecex
2005-04-13 18:40 (saite)
diemzheel piemiit. buutu interesanti bez taam (no vienas puses)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-04-13 19:08 (saite)
Mēs katrs savā burkā, un tas mūs gan pasargā, gan atdala, gan padara individuālus, gan vientuļus un tā tālāk... Lai būtu bez, būtu jārodas kaut kādam kolektīvajam saprātam kā no fantastikas grāmatas...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?