hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2004-12-27 10:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Doors- The End

Es esmu divseju drakons ar gandrīz aukstu karstvīnu mutes dobumā. Un šis gads ir gandrīz nobeidzies. Es to tā īsti neaptveru, un tā ir mana laime pašlaik. Spēlējos ar faktiem, pretstatītiem sajūtām. Kamēr uzvar sajūtas, tikmēr ir labi. Tas ir gandrīz kā krievu rulete ar revolveri. Daudzreiz palaimējas, kad vienīgā lode nepatrāpās iepretim attiecīgajam mehānismam, bet pienāks arī patrāpīšanās kārta. Tādēļ spēle izsauc tādu vienreizēju sajūsmu, sakāpinātu patīkamību.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Patiesi nevaru ciest nosprāgušus gadus, nevaru ciest to visu, kas tiem seko. Gada gaišākā daļa šajos platuma grādos nav domāta mazajam divseju drakoniņam, tukšās uguns spļāvējiņam. Šis mīļzvēriņš dod priekšroku pieaugošas tumsas vērojumiem. Neglābjama piesaiste apstākļiem.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]silent_thoughts
2004-12-27 21:03 (saite)
Nee, saproti, es nemainu nekaadus ieradumus. Man ir svariiga tieshi taa mazaa apzinja manaa praataa, ka kaut kas varbuut buus savaadaak. Ieradumi visbiezhaak ir tie pashi, kas agraak.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-12-28 10:57 (saite)
Jā, tā apziņa ir patīkama, patīkama ilūzija... Bet, kā likums, ilūzijas ir tieši tās sarkanajā grāmatā ierakstītākās, visdārgāk sargājamās... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?