Es esmu divseju drakons ar gandrīz aukstu karstvīnu mutes dobumā. Un šis gads ir gandrīz nobeidzies. Es to tā īsti neaptveru, un tā ir mana laime pašlaik. Spēlējos ar faktiem, pretstatītiem sajūtām. Kamēr uzvar sajūtas, tikmēr ir labi. Tas ir gandrīz kā krievu rulete ar revolveri. Daudzreiz palaimējas, kad vienīgā lode nepatrāpās iepretim attiecīgajam mehānismam, bet pienāks arī patrāpīšanās kārta. Tādēļ spēle izsauc tādu vienreizēju sajūsmu, sakāpinātu patīkamību.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Patiesi nevaru ciest nosprāgušus gadus, nevaru ciest to visu, kas tiem seko. Gada gaišākā daļa šajos platuma grādos nav domāta mazajam divseju drakoniņam, tukšās uguns spļāvējiņam. Šis mīļzvēriņš dod priekšroku pieaugošas tumsas vērojumiem. Neglābjama piesaiste apstākļiem.