Šis skumjums neko nemaksā, mīļo putniņ, aizlauzto spārnu līķīt man sirdī. Patiesi neko nemaksā. Gaiši burti uz tumšpelēka fona neko nemaksā pat tad, ja es nāku no baltas Word lapas, apsējusies kailumu piesedzošu vārdu ķēdi sev ap kaklu, piekarinājusi birku ar koordinātām uz plaknes zem kokiem. Mīļo putniņ, kas atteicies nemirt... Un zeme viļņojas mums zem kājām, un zeme rij mūsu soļus, un laiza mūsu pēdas, mīļo putniņ, es pienaglošu Tevi aiz kreisā spārna sev kaklā no iekšpuses, zini, man tur iesalis herbārijs, neiet lejā, aizrijies, maita, neiet lejā...<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />