hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2014-09-30 17:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Bet varbūt šis ir mans labākais pašportrets:

Es dažreiz tā jūtos. Patiesi tā.
Kamēr dzīve iet un paiet kā vilciena vagons, kurā iekāpj un izkāpj cilvēki, dažreiz drūzmējoties, burbuļojot sarunās, citreiz tik izmiris tukšs, kurā katrs retais pasažieris liekas skaudri saredzams uz vientulības delnas, kaut kāda manis daļa neatkarīgi no visa paliek kā vējā izkārta virskārta. Kad kļūst pārāk skumji, es patveros pie tā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

;)
[info]nefolk2
2014-10-01 00:48 (saite)
"Un vēl es atceros mežu, mīksti izoderētu ar zaļām sūnām, atceros brūklenājus taciņas malā. Kamēr man ir mežs, viss jau ir labi."

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: ;)
[info]hestia
2014-10-01 09:34 (saite)
;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?