Es aizvien pārāk nopietni sevi uztveru. Visas sīkākās nianses manā pusizjukušajā putna ligzdiņā, ko es saucu par dzīvi. Visas tās spalvas un zaru kumšķi, sūnas un izkaltuši zāles stiebri, uz to visu nelabuma brīžos vienkārši vajag pskatīties no cita leņķa, vai pamainīt kaut ko pinumā, kaut vissīkāko detaļu. Tad atkal ir iespējams ievilkt elpu. Tomēr tās ir manipulācijas, tikai un vienīgi, tas nav Lielais Risinājums, kuru es gaidu visu mūžu, jo Lielā Risinājuma nemaz nav, tā ir teika, nostāsts, kas saindējis manu domāšanu.