Mežā šorīt pārņēma sajūta, ka tas ir viss, kas jebkad ir bijis vajadzīgs. Šī paradīze rudenī ar rīta miglu, smaržīgu augsni, noziedējušiem viršiem, krūmājos nenoplūktām brūklenēm un ezeriem, kuros spoguļojas koki. Nekas, kas jebkad dzīvē bijis, vairs nešķita svarīgs. Tikai būt te, tagad un elpot. Būt līdz galam iekšā dabā. Izrādās, piepildījuma sajūta ir iespējama. Jēga. Pēc daudziem tumšiem mēnešiem, ko esmu aizvadījusi, tas šķiet neticami - tik dziļi dvēseliski pārdzīvot patiesu skaistumu. Saplūst ar dabu un ļaut, lai tā nomierina visas dzīves brūces. Pat jūra to nespēj tā, kā mežs rudenī. Padarīt tevi atkal veselu.