Mana doma par burzīšanos sabiedrībā bija tieši tāda kā Tu saki - tukšuma un jēlības blaknes, sajūta, ka tas tikai pastiprina mistiskā kaut kā trūkumu tevī, vēl vairāk izvērš uz āru personīgo nepietiekamību un dzīves caurumainību. Bet tas, protams, neattiecas uz interesantām sarunām ar interesantiem cilvēkiem, kas ieiet draudzības, ne sabiedriskās dzīves kategorijā, remdē un nedaudz atdod ticību dzīvei. Tev arī sanāk iedot tādas kripatiņas :)