kas attiecas uz "burzīšanos sabiedrībā, iziet cilvēkos", man personiski nereti tas izraisa depresīvo "tukšuma", "jēlības" sajūtu, bet tomēr, tomēr, šādu procesu rezultātā nereti iespējams iepazīties ar kādu jauku cilvēku, kurš varbūt arī nemaz netaisījās atnākt. vel ir arī dažāda veida nodarbes, kuras vienatnē grūti vai grūtak realizēt - izbraucienus kaut kur, dzīvās mūzikas klausīšānos, kādas sportiskas nodarbes.

Un ir atsevišķi cilveki, kuri nelielās devās nevis pastiprina trulo sajūtu, bet remdē, un nedaudz atdod ticību dzīves.. nu ne jau jēgai, bet vismaz skaistumam. Tu tajā starpā - pa to laiku, kamēr tu pati zaudēji, tikmēr tu man iedevi šādu kripatiņu