Jā, krīzes bija arī agrāk, tomēr patiesi ap šo vecumu, šo laiku dzīvē iestājas tāds ilūziju sabrukums. Kādreiz bezcerību varēja piesegt ar ideju par to, ka vēl ir tik daudz laika, un dzīvi var labot, pārveidot, ka laika gaitā kaut kas maģiski mainīsies. Ap 30 tu beidzot saproti, ka nekādas maģijas nav un nebūs. Varbūt tam arī jātiek pāri. Varbūt vajadzīgs laiks, lai ar to sarastu. Un atkal varēs burt dzīvi virs tukšuma kā agrāk. Vai citādāk. Ar rūdījuma gudrību.