Vai tā ir tikai mana attiecīgi ievirzītā uztvere, vai arī tiešām ir sajūta, ka depresivitāte šovasar izplatās infekcijas stilā? Dzīve ir kļuvusi ļoti svītraina ar tām "vienkārši vairs nevaru" atzīmēm ik pēc pāris dienām (vai nedēļām), un depresīvie ieraksti jau arī neko daudz nelabo, vien tāda depresīvā publicistika sanāk. Viss aizvien paliek tāpat. Savā dzīvē jūties kā atnācis uz karnevālu, aizmirstot paķert līdzi gana krāšņu un gaisīgām spalvām dekorētu masku. Tad nu tu stāvi un skaties kā citi šķietami griežas nebeidzamā virpuļdejā, un beigās tev vienkārši nav ko sacīt.