Kā reiz agrāk par šo domāju. Manuprāt, senāk cilvēkiem lielāko daļu diennakts atņēma darbi, kas veltīti viņu rumpja izdzīvošanai, piem., izslaukt govis, izkaplēt bietes, sanest no akas ūdeni, saskaldīt malku, izkurināt plīti utt. Mūsdienās šīs rūpes lielākoties ir autsorsētas, mēs šos darbus atdodam citiem apmaiņā pret stundām no savas dzīves, kuras pavadām, pelnot algu, un summāri sanāk, ka brīvā laika "uz rokām" paliek vairāk, līdz ar to arī vairāk iespēju slīgt pašiem savās dzīlēs. Nav teikts, ka mūsu vecvecmāmiņas būtu bijušas citādākas, ja viņām būtu bijusi iespēja atdot darbam un ceļam uz/no tā +/-10 h, atnākt mājās un varēt visu vakaru domāt.