Lai nu kas, bet man šķiet, ka dzīve kopumā ir visai imūna pret atmaksāšanos. Tas vienkārši nav "viņas" dabā. Pēdējā laikā sliecos domāt, ka varbūt jāļauj dzīvei vienkārši sevi pa reizei pārsteigt. Jo tas tomēr nav projekts, ko uzrakstīt un realizēt, lai kā gribētos visu kontrolēt, tas vienkārši nav iespējams. Dienas ir dažādas, virzība vispār lineārās domāšanas malds un abstrakcija, lai cik nepatīkami tas arī nebūtu.