Tavs pusnakts ēnas skūpsts ir shiftdelete no manas ādas, ar laiku mēs kļūstam nedzimuši. eMule velk pēdējo iztrūkstošo dziesmu no Denali pēdējā albūma. Šodien patiesi nožēlojami šķiet tas, ka nevaru izdzert kafijas krūzi pilnībā tukšu. Vienmēr kaut piles simtdaļa paliek. Un es mūždien saku brālim, kas izlīdis no dušas, ka viņš vairs nav tīrs, ka viņš jau ir sasmērējies ar pirmajiem mikroskopiskajiem putekļiem.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Tavi pusnakts ēnas pirksti ir nomazgāti no apģērba. Mēs dzīvojam ariellenoru pasaulē. Arī vārdi kaklā vai no diafragmas ar uzsildītiem dūmiem izkvēpināti. Balsij jādun pierē, kā ar āmuriņu no iekšpuses jāklauvē. Un galvā jāgulstas miglai. Lidija Stiebra pamātu ar galvu, bet es mīlēju tikai viņas ielu un tuvumā noķeramos trolejbusus. Kā var mīlēt trolejbusus? Nejautā, bet var, un tā pamatīgi.

Ar laiku mēs patiesi kļūstam nedzimuši. eMule atvilka pēdējo iztrūkstošo dziesmu.